«Nav godīgi!» Tik tiešu nerīdzinieku vērtējumu izpelnījies Rīgas Domes šonedēļ pieņemtais lēmums no jaunā gada galvaspilsētā deklarētajiem par sabiedrisko transportu Rīgā prasīt divreiz mazāk nekā pārējiem. Godīguma jēdzienu kā vairogu izmanto arī paši ieceres autori – sak, nav ko uz rīdzinieku rēķina vizināt tos, kuri te gan strādā, bet ar nodokļiem baro citas pašvaldības.
Lai arī pastāv uzskats, ka taisnība mājo pa vidu, diez vai šajā situācijā to vispār var atrast. Drīzāk šī iešķirošana rīdzinieku un pārējo «kastās» ir kā signāllampiņa, kas kārtējo reizi brēc par deklarēšanās un nodokļu sadales sistēmu nepilnībām. Tā rezultātā lielās un bagātās pašvaldības var atļauties dažādus trikus, lai kļūtu vēl bagātākas, bet pārējām jāiztiek, kā var. Tikai nožēlojami, ka šajā spēlīte tiek izmantoti reģionu iedzīvotāji, kuri savos Pabažos, Ādažos, Salaspilī, Ogrē vai pat Jelgavā nav varējuši atrast darbu. No jaunā gada viņi savdabīgā veidā par to tiks «sodīti», kā arī spiesti pārkāpt dzīvesvietas deklarēšanas principu morāli. Likuma mērķis taču ir panākt, «lai persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību,» skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Nu nerīdziniekus būs jāmeklē pie galvaspilsētas mītošajiem radiem un draugiem, kaut faktiski, protams, viņi būs mājās pie saviem mīļajiem.
Nav noslēpums, ka šāda deklarēšanās principu kropļošana peļņas nolūkā notikusi arī mūsu pusē. Pazīstu vairākus novada iedzīvotājus, kuri deklarējušies pie savām pilsētas paziņām, lai tikai bērni varētu izmantot bezmaksas interešu izglītības programmu vai atlaidi sabiedriskajā transportā, ātrāk dabūt vietu dārziņā savai trešajai atvasītei vai saņemtu citus pilsētas labumus. Novadi diemžēl to nevar atļauties, bet vai tāpēc šie cilvēki vainīgi? ◆
