Lai apgūtu jauno tehniku un stiprinātu prasmes plūdu seku novēršanā, trīs dienas Kalnciemā trenējās Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā jaunizveidotā abu valstu trīsdesmit glābēju komanda.
Jaudīgi sūkņi, ar ūdeni pildīti šļūteņu rituļi, lieli konteineru vedēji, četras motorlaivas un dažāda cita speciāla glābšanas tehnika, kā arī trīsdesmit vīru spectērpos ar uzrakstiem LLFT (Latvijas un Lietuvas plūdu komanda – saīsināti angļu valodā) no trešdienas līdz piektdienai darbojās Kalnciema ciemata centrā, Jelgavas ielā, kurai piekļaujas veco māla karjeru dīķi. Trešdienas vakarā, izmēģinot jaunos sūkņus, komanda izpumpēja tukšu pushektāru lielo veco peldētavu. Vakar ūdens tajā tika liets atpakaļ.
Sūkņi var noderēt arī ugunsgrēkā
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns stāsta, ka ar mācībām ir apmierināts un, tām noslēdzoties, viss tikšot sakopts, kā nākas. Viņš piebilda, ka plūdu seku likvidācijai domātie jaudīgie sūkņi, kas pumpē 170 litru sekundē, varētu tikt izmantoti arī lielu ugunsgrēku dzēšanā, kāds, piemēram, šovasar izcēlās Rīgas pilī. I.Zitāns, piebilst, ka viens apvienotās komandas jauniegādātais sūknis pastāvīgi atradīsies Šauļos, bet otrs – Jelgavā.
Metāla laivas ledus nesaspiedīs
VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Andrejs Mihailovs paskaidro, ka līdz šim Jelgavas brigādes rīcībā bija padomju laika lieljaudas sūknis ar tanka motoru, kas ūdeni sūknēja par trešdaļu mazāk, bet degvielu tērēja par trešdaļu vairāk. Dienesta vadības pārstāvji sacīja, ka līdz šim gan Jelgavas apkārtnē nav bijuši gadījumi, kad kādā plūdu seku novēršanas operācijā lietoti ūdenssūkņi. Taču pērnpavasar Ogrē tie lieti noderējuši, un situācija, kad šī glābšanas tehnika varētu noderēt arī mūsu reģionā gan Latvijas, gan Lietuvas pusē, viņuprāt, ir reāla.
Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš atzinīgi vērtē par projekta līdzekļiem iegādātās alumīnija motorlaivas. «Līdz šim glābēji lietoja gumijas laivas, taču šīs ir vairāk piemērotas uzdevumiem, kad palīdzība jāsniedz palu apstākļos, kur ir ledus gabali. Laivas ir vieglas, tās var pavilkt divi vīri,» piebilst D.Bērziņš. Pirmo reizi Latvijas un Lietuvas plūdu glābēju komandas trenējās pirms nedēļas Kelmē Šauļu apgabalā.
Vajadzējis izsūknēt citu dīķi
Kalnciema pensionārs Valdis Čakars pukojas, ka glābējiem mācībās labāk vajadzējis izsūknēt pie ūdenstorņa esošo dīķi, ko pašiem kalnciemniekiem iztīrīt no ūdenī samestās drazas neesot pa spēkam. Karpas un līņi, ko sevišķi pavasaros lūko noķert makšķernieki, pēc V.Čakara domām, no glābēju mācībām necietīs, jo šajā «sausajā» laikā būs ierakušies dūņās. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele atbild, ka jautājums par dīķa izsūknēšanu bija saskaņots ar Jelgavas novada pašvaldību, kam iebildumu nav bijis.
Latvijas un Lietuvas plūdu seku novērsēju komandas izveidošana ir ES atbalstīts Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts. Tā kopējās izmaksas – 822 tūkstoši latu. ◆
