Berlīne. Klaustāles un Hanoveres universitātes pētnieki šoruden nolēmuši pārbaudīt jaunu mērierīci, kas paredzēta vulkānu izvirdumu noteikšanai.
Berlīne. Klaustāles un Hanoveres universitātes pētnieki šoruden nolēmuši pārbaudīt jaunu mērierīci, kas paredzēta vulkānu izvirdumu noteikšanai. Ierīce gāzē konstatē sēra daudzumu, kas ceļas no vulkāna krātera. Pieaugoša sēra koncentrācija saistāma ar augstu seismisko aktivitāti, jo norāda uz magmas pārvietošanos. Jauno mērierīci iespējams vadīt no droša attāluma, un pirmās tās «ugunskristības» notiks pie Kolumbijas Galerasas vulkāna.
Saule attīra dīķi
Tokija. Kādā Tokijas dīķī ierīkota jauna ūdens attīrīšanas iekārta. Japāņu telekomunikāciju firmas NTT meitas uzņēmums izstrādājis 9,5 m garu ierīci, kas enerģiju ūdens attīrīšanai iegūst no jumta daļā iemontētās Saules baterijas.
Mākslīgo dimantu laikmets?
Maskava. Novosibirskas Zinātņu akadēmijas zinātniekiem pirmo reizi ir izdevies laboratorijā dabai identiskos apstākļos radīt mākslīgu dimantu. Dimants tika sintezēts 1600 grādu karstumā un zem 7 gigapaskālu liela spiediena. Līdz šim laboratorijas apstākļos bija izdevies radīt tikai mazvērtīgos sintētiskos dimantus, kas izmantojami tehniskās ierīcēs, bet juvelierizstrādājumos ir nederīgi.
Zeme nr. 2?
Berlīne. 56 gaismas gadu attālumā no Zemes Eiropas Astronomu apvienības zinātniekiem izdevies atklāt jaunu planētu. Tās masa ir 720 reižu lielāka nekā Zemei, un tā riņķo ap kādu Saulei līdzīgu zvaigzni pa Zemei analogu orbītu. Temperatūra planētas virspusē varētu būt tāda pati kā uz Zemes.
Kaitnieks dīzelis
Berlīne. Kā atzinuši Frauenhofes institūta zinātnieki, izplūdes gāzes, kas rodas no dīzeļdegvielas, risku saslimšanai ar vēzi paaugstina vismaz par 20 līdz 30 procentiem. Šādu pētījumu zinātnieki veica saskaņā ar pavalsts vides aizsardzības dienestu.
1 miljardu vēl šajā gadsimtā!
Deli. 15. augustā, kad Indija svinēs Neatkarības dienu, pēc ANO iedzīvotāju blīvuma speciālistu aprēķiniem, Indijas iedzīvotāju skaits sasniegs 1 miljardu, lai gan Indijas iedzīvotāju skaitīšanas birojs līdz šim uzskatījis, ka indieši miljardu «pieveiks» tikai 2000. gada 11. augustā. Pagaidām uz Zemes pēc iedzīvotāju skaita pirmajā vietā atrodas Ķīna ar 1,27 miljardiem iedzīvotāju, tomēr 2045. gadā, pēc šābrīža prognozēm, indiešu jau būs vairāk nekā ķīniešu.
El Nino ilgstošās sekas
Berlīne. Kā ziņojusi Frankfurtes Zooloģijas biedrība, Galapagu salās vēl aizvien ir jūtams klimatiskās parādības El Nino sekas. Humbolta straume vulkāniskās izcelsmes arhipelāgu apgādāja ar barības vielām, bagātu un vēsu dziļūdeni, kurā auga zaļaļģes. 1998. gadā El Nino ietekmē ūdens temperatūra paaugstinājās līdz pat 30 grādiem un jutīgās zaļaļģes iznīka. Rezultātā daudziem salu iemītniekiem zuda iztikas avots. Piemēram, pingvīnu skaits ir sarucis līdz 500 indivīdiem.
Kaut gan dzīvnieki, kas pārtiek no jūras labumiem, rūk mazumā, iekšzemes iemītnieki vairojas. Galapagu salās šogad neparasti daudz lija, kas veicināja zāles augšanu. Zāli uzturā lieto salās dzīvojošās leguānas un milzu bruņurupuči, kā arī «importētās» kazas un cūkas.
Mūsdienu alķīmiķu sasniegumi
Berlīne. Senos laikos alķīmiķu uzsākto ceļu pašu rokām radīt vērtīgus materiālus, kas līdz tam bija izdevies tikai dabai, godam turpina mūsdienu zinātnieki. BASF firmas krāsnīs vācu zinātniekiem izdevies «izcept» vienu no vērtīgākajiem dārgakmeņiem – rubīnu. Sarežģīto ķīmisko operāciju rezultātā tapuši sarkani mirgojoši rubīna putekļi. Jāatzīmē, ka dzidrs, slīpēts rubīns ir desmit reižu dārgāks nekā tāda paša izmēra dimants.
Pastaigas uzlabo atmiņu
Vašingtona. Kā atzinuši ASV zinātnieki, cilvēki vecumā no 60 gadiem, vismaz trīs dienas nedēļā piecpadsmit minūtes pastaigājoties svaigā gaisā, paaugstina savas garīgās spējas. Atšķirībā no vienaudžiem, kas nodarbojas tikai ar vingrošanu, svaigā gaisa cienītājiem reakcija un uzmanības rādītāji esot daudz labāki. Pētnieki to attiecina uz labāko skābekļa apgādi pastaigas laikā.
