Pieskarties melnā vīra pogai dažam ir labā zīme, bet ar netīru un saplaisājušu skursteni nejoko
Sākoties apkures sezonai, gluži neviļus sava darba novērtējumu saņem skursteņslauķi, kam rūp ne tikai vilkmes uzlabošana krāsnīs un plītīs, bet arī ugunsdrošība. Gan pilsētā, gan laukos darbojas vairākas firmas, kas piedāvā skursteņslauķa pakalpojumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Latvijas Skursteņslauķu amata brālība tomēr iesaka uzticēties tiem kolēģiem, kuri ir nokārtojuši meistara vai zeļļa pārbaudījumus.
Brīva cilvēka profesija
Skursteņslauķu meistars Aļģirds Bolšteins šajā profesijā ir 34. gadu. Savukārt Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks Māris Bitēns uzsver, ka viņš ir vienīgais no vecajiem kadriem, kuram ir gan pieredze, gan arī pietiekama veiklība un prasme, lai darbu savā profesijā turpinātu vēl joprojām.
A.Bolšteins par skursteņslauķi sācis strādāt tādēļ, ka šajā profesijā ir brīvāks režīms. Tādējādi darbu varot vieglāk apvienot ar sportošanu un tūrista apkārtbraukšanām, kas Bolšteinu ģimenei ir brīvā laika hobijs. Taču tāda neatkarība prasa no cilvēka lielāku pašdisciplīnu, kas pēc viņa pieredzes ne katram ir pa spēkam. «Lietus līst – es šodien uz darbu neiešu. Nākamajā dienā darba kavēšanai atrodas vēl kāds iemesls, un var pateikt: «Ai, līdz mēneša beigām vēl tālu!» Zinu vairākus kolēģus, kas sapinās ar «zaļo pūķi» un šis darbs bija jāmaina,» atceras meistars. Viņš savu profesiju iemīlējis arī tādēļ, ka tajā katra diena ir citāda – mainās klienti, skursteņi, jumti. «Smejamies, ka labā saimniece, kas darba beigās istabā nolikusi bļodu ar siltu ūdeni, ziepes un tīru dvieli, nezina vienu svarīgu lietu. Proti, lielums sodrēju jāmazgā ar aukstu ūdeni. Siltā ūdenī ādā atveras poras, un melnumi dziļāk saiet iekšā. Ja pēc katra skursteņa mēs tik cītīgi mazgāsimies, āda kļūs krunkaina,» skaidro A.Bolšteins. Tādējādi skursteņslauķi nereti uz ielas sastopami «melnām mutēm».
Ja vajag pogu – lūdzu
Ne viens vien gan klients, gan uz ielas sastaptais māņticīgi cenšas pieskarties skursteņslauķa pogai. Meistars kopā ar zelli Daini Strautiņu ikdienas gaitās atšķirībā no «zīmēties» kārajiem Rīgas kolēģiem formu nevalkā. Taču tādiem gadījumiem viņi ir nodrošinājušies, līdzi nēsājot pogu no parādes formas. Ja nu cilvēks akurāt grib, lūdzu, poga ir!
Stāstot par saviem klientiem, A.Bolšteins piebilst: «Ir tādas mājas, kur viss ir lielā nekārtībā un haosā. Pēc gada atnāksi un nekas pēc iepriekšējās skursteņa tīrīšanas nebūs novākts. Taču nav viegli strādāt arī tādās mājās, kur ir supertīrs. Ja tev pie krāsns kāds sodrējs nokrīt uz grīdas, tad tu jau jūti, kā saimniecei sažņaudzas sirds.»
Ar profesionālu skatu apceļojot ārzemes, A.Bolšteins novērojis, ka, salīdzinot ar skandināviem, Latvijā skursteņi ir daudz bēdīgākā stāvoklī. Vairumā māju trūkst labu, kvalitatīvu trepju, par maz ir arī jumta lūku. «Mūs uzskata par nez kādiem akrobātiem, kuriem jātiek augšā vienalga kā,» sūrojas skursteņslauķis.
Divas reizes gadā diez vai vajag
Padomju laikā skursteņslauķiem bija paredzēti speciāli apavi, taču tos nekur nevarēja dabūt. Tā arī šobaltdien skursteņslauķi paši piemeklē apavus ar mīkstu zoli, kas uz jumta neslīd.
Pieredzējušais amata vīrs spriež, ka labiem saimniekam skursteņus vajadzētu tīrīt vasarā, taču, no otras puses, 30 grādu tveicē jūlijā uz jumta darba prieks ir mazs.
Skursteņslauķi apkalpo arī gāzes katlus, kur tīrīšanas parasti nav daudz. Tiesa, kurinot ar gāzi, cieš skurstenis, kura ķieģeļi tādā siltuma režīmā ātri vien izdrūp. Mūsdienās plītis iet mazumā, tādēļ vasarās dūmvadi tā nepiekvēp. Meistars uzskata: «Ja skurstenis iztīrīts pavasarī, tad rudenī to nav jēgas darīt, kaut pastāvošie ugunsdrošības noteikumi paģēr skursteni tīrīt divas reizes gadā.» A.Bolšteins smejas, ka viņam esot divu veidu klienti – daļa, kas jāpierunā veikt vienu vai otru pakalpojumu, un otri, kuri, tieši pretēji, jāatrunā tos pasūtīt, jo skurstenis tāpat ir pietiekami tīrs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka palielinās to ugunsgrēku skaits, kas saistīti ar bojātām apkures ierīcēm vai to lietošanu, pārkāpjot ugunsdrošības noteikumus. Pagājušajā gadā ugunsdzēsēji izbrauca uz 598 gadījumiem, kad dūmvadā dega sodrēji. Šogad jau ir vairāk nekā 400 tādu gadījumu, kas lielākoties bijuši gada sākumā, taču jaunā apkures sezona tikai sākas, un jau ir pirmie izsaukumi, kad deg sodrēji, «Ziņām» stāsta dienesta pārstāve Inga Vetere.
A.Bolšteins saka – sodrēju degšana skurstenī, sevišķi tumsā, izskatās iespaidīgi. Taču parasti tādi gadījumi pirmo reizi beidzas laimīgi, ja vien skurstenis nav bojāts. Plaisas dūmeņa mūrī, viņaprāt, ir bīstamākais.
Aicina apciemot vecos ļaudis
Ugunsdzēsības un glābšanas dienests pirms ziemas sezonas aicina apmeklēt savus vecākā gadagājuma radiniekus, pārliecināties, ka viņu mājas ziemā būs drošas un siltas. «Līdz ar ciema kukuli atvediet un uzdāviniet dūmu detektoru! Pat ja apkures sistēma ir kārtībā, nereti tieši vecākiem cilvēkiem pirms došanās gulēt piemirstas aizvērt krāsns durtiņas, kā dēļ var izkrist kāda oglīte, piemirstas uz krāsns atstātais dvielis, kas var aizdegties. Dūmu detektors visātrāk pavēstīs par sadūmojumu un tātad iespējamo ugunsgrēku, un tas var glābt pat cilvēka dzīvību,» iesaka I.Vetere.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve arī vēsta, ka sevišķa uzmanība jāpievērš malkas plītīm, jo laika gaitā var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, virsmā parādīties spraugas, caur kurām plūst dūmgāzes. Plītis nepieciešams periodiski atjaunot.
Glābšanas dienesta statistika liecina, ka apkures sezonā ugunsgrēki ir arī traģiskāki. Latvijā pēdējos piecos gados ik decembri dzīvojamajās mājās bojāgājuši vidēji 19 cilvēku, janvārī – 17, martā – 16. Turpretī jūlijā – trīs, bet augustā – četri.
Jāpiebilst, ka skursteņa tīrīšana Jelgavā šoruden izmaksā vidēji 15 latu. Lielveikalos ik pa laikam nopērkami arī dūmeņu kopšanas komplekti, kas namsaimniekus rūpes par skursteni varētu mudināt uzņemties pašiem. Pieredzējušie meistari gan brīdina kā par drošību, amatieriem kāpjot uz jumta, tā arī par skursteņa sakopšanas kvalitāti un ugunsdrošību pēc tam. ◆
