Ziemeļamerikas, galvenokārt ASV un dienvidu puslodes – Austrālijas, Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas, Čīles un Argentīnas –, vīnu izgatavotāju ienākšanu tradicionālajā vīnu pasaulē var salīdzināt ar vulkāna izvirdumu, kas satricināja Veco vīna pasauli.
Ziemeļamerikas, galvenokārt ASV un dienvidu puslodes – Austrālijas, Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas, Čīles un Argentīnas –, vīnu izgatavotāju ienākšanu tradicionālajā vīnu pasaulē var salīdzināt ar vulkāna izvirdumu, kas satricināja Veco vīna pasauli. Daudzu Eiropas zemju vīna izgatavotāji, it sevišķi franči, jaunpienācēju vīnus ignorēja un kavēja to ienākšanu tirgū. Taču patērētāji, it sevišķi Lielbritānijā, piedāvāto produkciju uztvēra kā Jaunās pasaules stila vīnu ar ļoti izteiktām garšas un smaržas īpašībām.
Jaunās pasaules vīnu uzvaras gājiens sākās 70. gados, kad Kalifornija pārsteidza ar savu sarkano vīnu kvalitāti. Blakus tai nostājās Austrālija, radot īstu apvērsumu vīna pasaulē, atklājot neparastu augļu buķetes bagātību vīnā, kas gatavots no vīnogu šķirnes ‘Chardonnay’.
Tagad ASV ir ceturtā lielākā vīna ražotājvalsts pasaulē. No piecdesmit ASV štatiem vīnu gatavo četrdesmit vienā. Amerikā ražotajiem vīniem uz etiķetes ir vienkārši nosaukumi, kuros norādīts ražotāja vai vīna darītavas vārds, kā arī vīnogu šķirne, no kā tie gatavoti. Ja vīna darīšanai ir izmantots dažādu šķirņu maisījums, tad vīnam tiek dots speciāls nosaukums. Ļoti bieži Amerikas vīniem ir klasisko vīnu nosaukumi – burgundietis, šablī, cianti, heress –, liekot saprast patērētājam, ka vīna stils ir līdzīgs minētajiem. Nozīmīgākais ir Amerikas vīnu tirgus Lielbritānijā un Japānā. Vīnogu šķirnes, kuras lieto vīna gatavošanai Amerikā, ir franču ‘Vitis vinifera’ un Amerikas ‘Vitis labrusca’ hibrīdi, kā arī klasiskās Eiropas vīnogu šķirnes. ASV ir pieci svarīgi vīna ražošanas rajoni, no kuriem nozīmīgākais ir Kalifornija. Tur saražo 95 procentus no kopējā apjoma.
Kalifornija ir ļoti piemērota vīna dārzu ierīkošanai. Tā atrodas starp kalniem un Klusā okeāna piekrasti. Šajā štatā ļoti labi padodas vīnogu šķirne ‘Cabernet Sauvignon’, kā arī citas Bordo sarkano vīnogu šķirnes ‘Cabernet Franc’ un ‘Merlot, Malbec’. Taču unikālākais Kalifornijas ieguldījums vīna ražošanas vēsturē ir tās radītā sarkano vīnogu šķirne ‘Zinfandel’, no kā gatavo izcilas kvalitātes Amerikas sarkanos vīnus. Kalifornijā ir 750 vīna darītavu. Parasti vīnus tur gatavo tikai no vienas šķirnes vīnogām, ja to nevar, tad vienai vīnogu šķirnei jābūt vismaz 75 procentiem. Kalifornijā ir izveidota sava ražošanas kontroles sistēma. Novads izceļas ar augstvērtīgu franču vīnu kopiju izgatavošanu. Kalifornijai ir vairāki vīna ražošanas rajoni, taču nozīmīgākā ir Napas ieleja. Tās vīni ir piesātināti ar izteiktu augļu aromātu.
Amerikas dienvidu pusē uzmanības vērtus vīnus ražo Argentīnā un Čīlē.
Argentīna ir piektā lielākā valsts vīna ražotāja pasaulē. Tā piedāvā visu stilu vīnus, taču īpaši jāatzīmē sarkano vīnu «Malbec» kvalitāte. Mendoza ir lielākais un labākais vīna ražošanas rajons, kas saražo 70 procentu no kopējās produkcijas. Argentīnai nav stingri izstrādātas vīna nomenklatūras sistēmas. Galvenais nosacījums ir ražotāju reputācija.
Pēdējā laikā mūsu vīnu tirgū parādās arī Čīlē ražoti sarkanie vīni. Tajos dominē franču vīnu stils. Galvenās sarkano vīnogu šķirnes ir ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Merlot’, ‘Malbec’, gaišās ‘Chardonnay’ un ‘Sauvignon Blanc’. Čīlē ražoto labo vīnu cena ir zemāka nekā tādu pašu Francijā ražotu vīnu cena. Čīle vadošo pozīciju Dienvidamerikas vīnu tirgū sāka iekarot 80. gados, un tās produkcija parādījās ASV un Lielbritānijas vīna tirgos. Čīle ražo divu veidu vīnus – vietējam tirgum un eksportam (apmēram 28 procenti no produkcijas). Tur dominē četras kompānijas: «Santa Rit», «Santa Carolina», «San Pedro» un «Concha/Toro».
Austrālija vīna tirgū ceļu izlauza ar savu burvīgo ‘Chardonnay’ un ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Shiraz’. Tā ir zeme, kur ar katru gadu ražo arvien vairāk lielisku augstas kvalitātes un plaša sortimenta vīnus, veidojot dažādu vīnogu šķirņu vīnu maisījumus. Austrālijas vīnam ir spilgti izteikta individualitāte. Atšķirībā no ASV Austrālijas vīndari tieši nesekoja Eiropas, īpaši franču, vīnu stilam. Piecdesmito gadu beigās Austrālija vīna ražošanā ieviesa modernu tehnoloģiju, stingri kontrolējot temperatūras režīmu un raudzējot vīnu nerūsējoša tērauda tvertnēs. Austrālijā ir ap 700 vīna darītavu. Vīni garšas ziņā ir ļoti bagāti ar augļu aromātu. Austrālija ir arī pirmā zeme, kur vīnu sāka pildīt tetrapakās.
Pēdējā laikā arī Dienvidāfrikas vīndari ir pārsteiguši pasauli ar savdabīgiem vīniem, it sevišķi gaišajiem, kas gatavoti no vietējām vīnogu šķirnēm ‘Steen’ (31 procents no visiem stādījumiem), ‘Hanepoot’ un citas. Uz Dienvidāfrikā ražoto vīnu etiķetēm tiek norādīta vīnogu šķirne un ražotāja vārds. Pavisam Dienvidāfrikā ir 4900 vīnogu audzētāju, kuri apvienojas kooperatīvos, privātajos un vairumtirdzniecības uzņēmumos. Jātzīmē, ka Dienvidāfrikā gatavo labāko heresu ārpus Spānijas robežām. Arī mūsu patērētājiem ir pieejams Jaunās pasaules vīnu piedāvājums. Par tā vērtētāju var kļūt, ieejot specializētā Austrālijas vīnu veikalā «Baltic Wine» Rīgā.
Daina Kārkliņa,
pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne, zinātņu doktore
