«Ja kādam patīk piesaukt skaitļus, ko mūsu valsts ekonomikai dod uzturēšanās atļauju tirgošana, tad vienlaikus arī jārēķina, cik izmaksās šo cilvēku integrācija Latvijas sabiedrībā. Šo nepieciešamību ignorējot, maksāsim ļoti dārgi, un ne tikai ekonomikas nozīmē vien,» vakar uzsvēra no Nacionālās apvienības ievēlētais Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi zināt, cik daudz un kādi cilvēki pašlaik Latvijā atrodas ar uzturēšanās atļaujām. Tāpat ir būtiski noskaidrot, vai viņus vajag integrēt un vai viņi vispār ir integrējami latviešu sabiedrībā.
Ekonomists Mārtiņš Kazāks intervijā būtībā jau piedāvā savu risinājumu – sākot laikus domāt par darba tirgus problēmām, iebraucējus var sagatavot strādāšanai vietējos uzņēmumos, kuriem nevajadzēs nepamatoti celt algas vietējiem, daudzi no kuriem pieraduši klauvēt pie darbavietu un pabalstu izsniedzēju durvīm. Bet sabiedrību tikmēr turpina biedēt ar kārtējo ķīniešu vai krievu bubuli. «Protams, nacionālais jautājums ļauj viegli «sašūmēties» vēlētājiem, jo «etniskā kārts» mūsu politiķiem ir ļoti svarīga. Bet nevar aizmirst arī, ka esam nacionāla valsts,» atzīst ekonomists.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka pašlaik Latvijā uzturas aptuveni 20 tūkstoši ārzemnieku, kas ieguvuši termiņuzturēšanās atļauju, pieci tūkstoši to saņēmuši tieši saistībā ar ieguldījumu kapitālsabiedrībās vai nekustamā īpašuma iegādi. Lai arī nevar noliegt, ka daļa šo cilvēku ar savu rīcību ļāvusi īpašumu tirgotājiem atbrīvoties no nevajadzīgiem vietējiem īpašumiem, diez vai kāds no viņiem gribētu dzirdēt: «Vai jūs vispār esat integrējami?» Nepareizie, bet politiski izdevīgie formulējumi neatrisinās problēmas tiem, kuriem ikdienā jādomā par daudz piezemētākām tēmām nekā integrācija. ◆
