Patlaban man jāveic apgaita vismaz pa trim četriem veikaliem, lai iegādātos kaut cik labus un lētus produktus. Tādējādi zaudēju laiku!
Tā kā esmu uzņēmies pārtikas sagādātāja lomu ģimenē, vēlos iepirkt labus produktus, turklāt par izdevīgu cenu. Manuprāt, lielveikali pastāv tieši tādēļ, lai izvēle tajos būtu liela. Nevaru apgalvot, ka izvēle ir maza, pareizāk būtu teikt – tā ir slikta. Lielveikalos koncentrējas stipri apšaubāmas kvalitātes preces – bieži tie ir izstrādājumi, nevis īsti produkti. Latvijā ražotai desai uz etiķetes atrodu 11 E vielu, un man gribas jautāt – vai, to apēdot, es nenoindēšos? Kāpēc nepastāv pārtikas piedevu un uzlabotāju limits? E vielām uzdūros pat siļķēs, tālāk vairs nav kur! Turklāt šodien pircēji vairs nevar izsekot produkta izcelsmei – pat ja to it kā ražo Latvijā, rūpnīcas saimnieki nereti ir ārzemnieki. Vēl man nav skaidrs, kas darās ar siera marķējumiem. Manuprāt, tauku procents ikvienam sieram būtu jānorāda precīzi un skaidri, bet uz dažu ražotāju siera iepakojumiem šīs būtiskās informācijas nav.
Esmu novērojis, ka no lielveikalu plauktiem pazūd pircējiem izdevīgi produkti – gan kvalitātes, gan cenas ziņā. Viens no šādiem produktiem ir ilgi uzglabājamais Polijā ražotais UHT piens, kuru iegādāties vairs nav iespējams, lai gan daudzi, tostarp es, bija to iecienījuši. ◆
