Nepiekrītot Finanšu ministrijas piedāvājumam pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no nākamā gada septembra palielināt nevis līdz solītajiem 310, bet 295 latiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algas paaugstināšanu, kā arī 24. oktobrī rīkot piketu pie Saeimas ēkas. LIZDA norāda, ka šajā mācību gadā izglītībā samazināts finansējums vairākās pozīcijās, tādēļ daudzi skolotāji saņem mazāk nekā pērn. Turklāt tik zema darba alga būtiski kavē jauno pedagogu ienākšanu skolā. Tomēr izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) turpina apgalvot, ka budžetā patlaban nav tādas naudas, lai izpildītu arodbiedrības prasības.
Ginta Avotiņa, Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja
Es atbalstu pedagogu piketu. Ja valdība citādi nesadzird, jāizmanto visas iespējamās formas, un šajā gadījumā jābļauj tiešām skaļi. No nākamā gada paceļot minimālo algu, apkopējs pelnīs līdzīgi kā dažs labs pedagogs. Taču – kā var salīdzināt apkopēja un kaut vai jaunā skolotāja atbildību! Par tādu samaksu jaunie pedagogi arī nemūžam negribēs strādāt skolā. Šajā situācijā ir bezjēdzīgi runāt par jebkādu kvalitātes novērtēšanas sistēmu.
Turklāt skolotāji pirms jaunā mācību gada bija dzirdējuši, ka viņi saņems vairāk, bet tā vietā septembrī daudzi piedzīvojuši atalgojuma samazināšanos par 20 līdz pat 100 latiem. Tas tāpēc, ka, palielinot skolēnu un pedagoga skaita attiecību, sarucis arī finansējums un vairs nevaram samaksāt par burtnīcu labošanu, konsultācijām, klases audzināšanu un citiem papildu pienākumiem. Mazās lauku skolas tas īpaši neskāra, jo tām, piemēram, no 0,75 uz vienu tika palielināts koeficients, kas nozīmē vairāk naudas, ko tās saņem. Taču Jelgavas novadā mums neskaitās neviena mazā skola, jo tās ir lielāku izglītības iestāžu filiāles.
Bija prieks, kad amatā stājās jaunais izglītības un zinātnes ministrs, bet patlaban vairs īsti nesaprotam, kas notiek. Vai tiešām viņš tik ļoti pakļaujas Ministru prezidenta spiedienam. Es neticu, ka valstij nav šo desmit miljonu – kā tik visur netērējam! Tāpēc arguments par naudas trūkumu neiztur kritiku.
Baiba Daģe, Jelgavas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja
Es uz piketu nedošos, jo neredzu tam nekādu jēgu. Savulaik esmu gan plakātus taisījusi, gan Rīgā piketējusi, bet ko tas devis! Labi, toreiz panācām atalgojuma paaugstināšanas grafiku, taču, ja valdība ar vieglu roku to visu var anulēt, uz ko vēl lai ceram?! Varēja vismaz atjaunot to, kas kādreiz bija. Sākoties krīzei, piemēram, es zaudēju 54 procentus no savas algas. Par kādiem desmit vai divdesmit procentiem, kas it kā «nogriezts» nozarei, toreiz runāja. Man tā bija vairāk nekā puse algas, bet tāpat trīs bērni bija jāskolo.
Ināra Radčenko, LIZDA Jelgavas arodorganizācijas vadītāja
Iespēju robežās Jelgavas skolotāji uz piketu noteikti dosies. Tomēr šim pasākumam, manuprāt, nav izvēlēta pati labākā diena. Notiek mācības, un tā ir pirmspēdējā diena pirms skolēnu rudens brīvlaika. Taču piketēt, protams, vajag. Valdība piedāvā zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināt par desmit latiem. Atņemot nodokļus, nekas daudz pāri nepaliek. No nākamā gada minimālā alga valstī būs 225 lati, bet skolotājiem ar zemāko likmi Finanšu ministrija patlaban piedāvā tikai 295 latus. Tas ir nesamērojami!
Jaunā izglītības un zinātnes ministra darbu pagaidām vēl ir grūti izvērtēt. Patīk, ka viņš atbalsta pedagogus un saprot sistēmu kopumā. Taču nav zināms, vai viņam atļaus turpināt darbu. Vairāk izskatās, ka notiek politiska spēle starp divām partijām un skolotāji tajā visā ir ķīlnieki. ◆
