Redzot ielas malā cilvēku ar rokās horizontāli izstieptu baltu spieķi, autovadītājam jāapstājas un jāļauj gājējam šķērsot ceļu. Baltais spieķis apliecina, ka cilvēks ir neredzīgs un brauktuvi drīkst pāriet ne tikai pa gājēju pāreju. Diemžēl Jelgavā otrdien vairums autobraucēju šo ceļu satiksmes noteikumu punktu ignorēja, par ko pienākas pat 50 latu liels naudas sods.
15. oktobrī, kad daudzviet pasaulē tika atzīmēta Baltā spieķa diena, Jelgavas Neredzīgo biedrība kopā ar Valsts policiju devās pilsētas ielās, lai testētu autovadītājus, vai tie zina, ka redzes invalīdiem ar balto spieķi brauktuvi atļauts šķērsot ne tikai pa gājēju pārejām. Kā izrādījās, nezinātāju un noteikumu pārkāpēju bija daudz vairāk nekā zinošu un apzinīgu autobraucēju. «Ziņas» pārliecinājās, ka dažbrīd cilvēks ar paceltu spieķi ielas malā bija spiests stāvēt vairākas minūtes, kamēr tam garām aiztraucas automašīnu rinda. Reti kurš apstājās un palaida redzes invalīdu. Ar likuma pārkāpējiem preventīvas sarunas veica ceļu policisti, atgādinot ceļu satiksmes noteikumus un sodu, kāds draud, ignorējot balto spieķi. Pārkāpēju vidū bija pat autoskolu jaunie vadītāji un neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu šoferi. «Daļa autovadītāju skaidro, ka spieķi nav pamanījuši, bet netrūkst arī tādu, kuri nezina, kā jārīkojas šādā situācijā, kas nozīmē, ka satiksmes noteikumus mācījušies pavirši. Nozīme ir braukšanas ātrumam un autovadītāju kultūrai – ja nebrauksi ātri, ievērosi ceļa zīmes, tad nebūs problēmu pamanīt arī balto spieķi,» uzskata policijas jaunākais inspektors Juris Vandišs. Kāds cits vadītājs centās strīdēties ar policistu. Padomju gados, kad viņš kārtojis ceļu satiksmes noteikumus, nekas tāds neesot mācīts.
Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāve Ilze Makarova akciju vērtē atzinīgi, taču ir pārsteigta par šoferu zemo kultūru un teic, ka tieši šā iemesla dēļ redzes invalīdiem ir bail iziet uz ielas. Jelgavā ar balto spieķi ikdienā bez pavadoņa pārvietojas aptuveni desmit cilvēku.
Dzintars Ģērmanis ir redzes invalīds vairāk nekā desmit gadu. Pirms kataraktas operācijas vīrietis neredzēja tālāk par trim metriem, tagad situācija nedaudz uzlabojusies, tomēr saulainā dienā viņš vienalga redz sliktāk. Dzintars stāsta, ka problēmas rada ne tikai autovadītāji, kas baltajam spieķim nedod ceļu, bet arī ar veikalu durvju stikli, stabi trotuāra vidū, kuros neredzīgie bieži vien ieskrien. Vīrietis piebilst, ka iepriekšējo gadu akcijās ceļu baltā spieķa īpašniekam nav devusi pat Pašvaldības policijas automašīna, bet šogad situācija ir vēl kritiskāka – apstājas vien retais. Visvairāk viņš slavē autobusu vadītājus.
Redzes invalīdi atzinīgi novērtē jaunos Jelgavas trotuārus, kas pielāgoti viņu vajadzībām. «Dzīvoju Lielajā ielā, un ir ļoti ērti no mājām līdz bankai noiet pa balto svītru. Tagad varu pārvietoties viena bez pavadoņa. Kā paliku neredzīga, tā ar spieķi arī visu laiku staigāju, tāpēc varu teikt, ka pēdējos gados uz ielas jūtos daudz drošāk,» stāsta Anna Cederštrema. Viņai pirms septiņiem gadiem redzi laupīja cukura diabēts.
1931. gada maijā britu raidsabiedrība BBC savos raidījumos sāka popularizēt ideju par to, ka ikviens neredzīgs cilvēks jānodrošina ar baltu spieķi, kas drīz vien kļuva par neredzīga vai vājredzīga cilvēka simbolu. ◆
