Portālā manabalss.lv aptuveni divu nedēļu laikā savākti nepieciešamie 10 000 paraksti pret biļešu cenu diferencēšanu Rīgas sabiedriskajā transportā. Tuvākajās dienās vēstule tiks iesniegta parlamentā, lai Saeima varētu rīkoties atbilstoši to Latvijas iedzīvotāju interesēm, kas šādi pauduši savu nostāju par plānotajām izmaiņām biļešu cenās Rīgas sabiedriskajā transportā. Galvaspilsētas transporta biļešu cenu reformu Satversmes tiesā gatavs apstrīdēt arī jelgavnieks Tartu Universitātes mācībspēks Mārtiņš Kaprāns.
Pēteris Salkazanovs, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs
Visās deviņās republikas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī – sabiedriskajā transportā darbojas atlaižu politika, ko paredz pilsētu saistošie noteikumi. Katra pilsēta veido savu politiku, kādām iedzīvotāju kategorijām atlaidi piešķirt, piemēram, Jelgavā tā pienākas skolēniem un pensionāriem. No 2009. gada 1. jūlija šīs deviņas pilsētas vairs nesaņem valsts atbalstu sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai, un tas tagad jādara no pašvaldības budžeta, piemēram, Cēsīs pasažieri tiek vesti par valsts budžeta naudu, bet Valmierā – par pilsētas budžeta līdzekļiem. Tādēļ uzskatu, ka valsts Latvijas pilsētas ir diskriminējusi – daļā iedzīvotāju braukšanu sabiedriskajā transportā dotējot no valsts, daļā no pašvaldības līdzekļiem.
Jāpiebilst, ka līdz šim nevienā pilsētā iedzīvotāji sabiedriskajā transportā nav maksājuši biļetes cenu, kas ir līdzvērtīga vai augstāka par pašizmaksu. Arī Jelgavā 50 santīmu autobusa biļete ir zem pašizmaksas un 24 santīmu starpību piemaksā pašvaldība. Rīga ir vienīgā, kas plāno nedeklarētajiem pasažieriem sabiedriskajā transportā noteikt maksu, kas sedz pašizmaksu, lai pašvaldībai nebūtu jāmaksā starpība. Turklāt Rīgā atlaides sabiedriskajā transportā pienākas daudzām iedzīvotāju kategorijām, līdz ar to skaidrs, ka pašvaldībai grūti dotēt tik lielu naudu, un neiegūtos līdzekļus tā plāno kompensēt uz ārpilsētas iedzīvotāju rēķina. Rīgas Domes jaunā iecere ir vairāk politisks lēmums, un man nav atbalstāms. ◆
Jurijs Strods (Nacionālā apvienība), Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks
Rīgas Domes lēmums veidojies kā Saeimas vairāku iepriekšējo rīcību sekas, jo līdz šim nav pieņemts likums par Rīgu kā valsts galvaspilsētu. Pašvaldība Rīga atšķiras no citām pašvaldībām, jo tajā atrodas vairums valsts institūciju, izglītības un kultūras iestāžu, kā arī medicīnas pakalpojumu sniedzēju. Likums par galvaspilsētu mazinātu pašlaik radušos konfliktu un atrisinātu vairākus jautājumus, kas izveidojušies starp Rīgu un pārējām Latvijas pašvaldībām. Manuprāt, primārais uzdevums Saeimai ir izstrādāt un pieņemt likumu par valsts galvaspilsētu. ◆
Sanita Šļumba, medicīnas darbiniece
Strādāju gan Jelgavā, gan Rīgā, turklāt Rīgas slimnīca sameklēja mani, nevis otrādi, jo galvaspilsētā izteikti trūkst medicīnas darbinieku. Dažas dienas nedēļā pēc darba Jelgavā ar vilcienu braucu uz galvaspilsētu, kur no stacijas ar sabiedrisko transportu tālāk dodos uz savu otro darba vietu Rīgas 1. slimnīcā. Rīgas Domes iecere ir ļoti netaisna pret mums, darbiniekiem, kas nav rīdzinieki, bet strādā galvenokārt rīdzinieku un viņu ģimeņu labā. Ja no jaunā gada biļešu cena galvaspilsētas sabiedriskajā transportā tiks paaugstināta, no stacijas līdz slimnīcai man nāksies iet kājām, kas aizņems vismaz pusstundu laika, bet mediķu algas nav tādas, lai mēs atļautos par braucienu maksāt 84 santīmus. Tad gan pavisam nopietni apdomāšu, turpmāk strādāt Rīgā vai meklēt iespēju citur. Mūsu ģimenē aug trīs bērni, un arī ciemos pie radiem, kas dzīvo Rīgas nomalē, visiem aizbraukt par tādu cenu būs problemātiski. Pieļauju, ka Rīgas Dome uz Latvijas iedzīvotāju rēķina vēlas kompensēt pagājušās ziemas «puteņa biļešu» zaudējumus, un tas nav godīgi. ◆
