Ar šādu saukli sākusies Eiroparlamenta (EP) 2014. gada vēlēšanu kampaņa. Par aktualitātēm un aizkulisēm mediju pārstāvji uzzināja kārtējā vizītē Eiropas Parlamenta galvaspilsētā Briselē
Kamēr EP diskutē par daudzgadu budžetu, ik pa laikam aizkavējas līdzekļi izejošajiem maksājumiem. Acīmredzot tādēļ deviņus mēnešus garajai vēlēšanu kampaņai visā ES atvēlēti vien 16 miljoni eiro. EP Informācijas birojs plakātiem tērēšot tikai lielākajos satiksmes mezglos, piemēram, centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā. Galvenais uzsvars likts uz iespējām sociālajos tīklos. Briselē pie tā jau strādā 24 speciālisti, un Eiroparlaments paspējis piesaistīt miljonu sekotāju ne tikai «Facebook», bet arī vēl ap desmit kanālos, piemēram, «YouTube», «Twitter». Top interneta rīki, kurus aktivizēt, tuvojoties vēlēšanām 2014. gada 24. maijā. Vēlēšanu kampaņa kalpos arī kā vienotas Eiropas tēla kampaņa, kas uzsvērs EP lomu un turpināsies pat pēc vēlēšanām.
Iepriekšējā kampaņā tika izcelts parlaments kā iestāde, taču šoreiz paredzēts akcentēt bezdarba problēmu un dzīves kvalitāti, reklāmām piemeklētas mazliet norūpējušos cilvēku fotogrāfijas. Rīkotāji atzīst, ka izvēlētais drūmums vairāk «uzrunās» Eiropas dienvidu iedzīvotājus un pielāgot kampaņas motīvus attiecīgās valsts situācijai nebūšot viegli. Savukārt daudz vieglāk šo kampaņu kā bāzi izmantot un interpretēt būs politiskajām kampaņām. Eiropas televīziju apvienība jau spriež, kā organizēt kandidātu debates.
Nakts sarunas, baumas, zemteksti
Zīmīgi, ka pilnīgi visi parlamenta darbinieki apmeklējuma laikā izmantoja tādu frāzi angļu valodā kā «off the record», kas apzīmē neoficiālu informāciju, un tādas EP ir daudz, jo pieņemts, ka oficiālu informāciju var paust uz āru tikai tā saucamais EP runasvīrs.
Šoreiz izpildvaras – Eiropas Komisijas – prezidentu arī ievēlēs parlaments, pamatojoties uz vēlēšanu rezultātiem, tikai vēl biezā miglā tīts, kā tos interpretēs. EP runasvīra padomniece Žaneta Vegnere (viena no aptuveni 120 latvietēm, kas strādā EP) dalījās novērojumos, ka jau tagad, kad vēlēšanu rezultāti vēl ir tālu, atsevišķas partijas lobē savus prezidenta kandidātus.
Lai gan deputāti to nelabprāt atzīst, daudzas lietas tiek izspriestas restorānos vai vēlās nakts stundās. Piemēram, stāsta, ka ietekmīgākās Eiropas valsts – Vācijas – vadītājas Angelas Merkeles panākumi Briselē saistāmi ar to, ka viņa savus oponentus nokausējot garās sarunās līdz pat agram rītam, kad jāsteidzas uz neatliekamu lidmašīnu.
Parlamentā virmo apjausma, ka vēlēšanu rezultātus noteikti ietekmēs sabiedrības polarizācija, jo spēcīgāki kļūst gan kreisie, kas uzsvaru liek uz strauju attīstību, gan labējie, kas vairāk pieturas pie tādām pārbaudītām metodēm kā griešana un disciplīna. Līdz ar to centristu partijām samazinās izredzes tikt pie vairākuma nākamajā sasaukumā. Prakse rāda, ka nomainās aptuveni 60 procenti deputātu. Gaidāma arī eiroskeptiķu pārstāvniecības palielināšanās EP.
Labas ziņas lauksaimniekiem
Tikšanās laikā EP deputāte Sandra Kalniete («Vienotība») uzsvēra savu artavu lauksaimniecības politikas reformā (KLP). Līdzekļi Latvijai auguši par 50 procentiem (septiņos gados saņemsim ap 1,7 miljardus eiro), lai gan kopējais KLP budžets – 372 miljardi –, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazināts par 17 procentiem. Līdz 2018. gadam augs tiešmaksājumu apmērs, sasniedzot 196 eiro par hektāru, savukārt lielajām valstīm tas pakāpeniski samazināsies. Citiem vārdiem, 2014. gadā lauksaimnieki nesaņems mazāk kā 2013. gadā. S.Kalniete prognozē, ka KLP reforma varbūt noritēs arī straujāk. Viņa uzsvēra, cik svarīgi ir Baltijas valstīm balsot vienādi, jo trīs balsis parlamentā ir daudz vairāk nekā viena.
Latvija iestājās pret piena kvotām, un ir panākts, ka tās beigsies 2015. gada 1. aprīlī. Pašlaik Latvijā ir gandrīz zemākās piena iepirkuma cenas ES, kas lielajiem ražotājiem ir pat izdevīgi.
«Remontēs» datu aizsardzību
EP Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komiteja nobalsojusi par ES datu aizsardzības sistēmas «kapitālo remontu», solot cilvēkiem kontroli pār savu datu izmantošanu. Reaģējot uz nesenajiem notikumiem, kad ES ļāva ASV laipni izmantot banku un dažādus citus ES pilsoņu datus cīņai pret terorismu (kas beidzās ar informācijas noplūdi), deputāti iekļāva stingrākus noteikumus datu pārnesei uz ārzonas valstīm.
Atbildīgais par šo reformu Kārlis Šadurskis saņēmis rekordlielu ierosinājumu skaitu – 4800. Jautājuma būtība – vai mēs zinām, kādus datus par mums vāc bankas, valsts iestādes, privātās organizācijas vai hakeri, un kā atrast dabisko līdzsvaru starp uzņēmēju un patērētāju interesēm, lai mums nezvanītu desmitiem firmu ar saviem piedāvājumiem. Tikšanās laikā visvairāk kritizēta «Google Chrome» interneta pārlūkprogramma, kas ar sīkdatņu (cookies) palīdzību ievāc informāciju par mums, lai piemeklētu katram atbilstošākās reklāmas. Jaunajā regulā iekļauta nepārprotamas piekrišanas prasība un datu dzēšanas tiesības. Uzņēmēji savukārt asi aizstāv pozīciju, ka labāk piedāvāt saistošu reklāmu un ka uznirstoši logi internetā ar jautājumu, vai mēs tiešām vēlamies nodot savus datus trešajām personām, grautu Latvijā vāji attīstīto interneta reklāmbiznesu.
Līdzšinējā datu aizsardzības regula pieņemta tālajā 1995. gadā, kad šādu problēmu vēl nebija. K.Šadurskis pārliecināts, ka datu aizsardzībā vajadzētu izglītot tāpat kā, piemēram, veselības mācībā. Cilvēkiem ir jāzina vismaz tik daudz, kā konfigurēt savus interneta meklētājus, lai sīkdatnes nebūtu pieejamas nevēlamām personām.
Eiro ieviesēji lepojas ar Latviju
Atbildīgais par eiro ieviešanu Latvijā Taneli Lahti slavēja mūsu valsti kā otro visātrāk augošo ekonomiku ES – pateicoties tam, ka Latvija spējusi pārveidot savas ekonomikas struktūru, kas savukārt neizdodas Grieķijai. Viņš uzskata, ka Latvija un Grieķija ir labākie piemēri, kādēļ jāveic strukturālas reformas. ES ir ļoti svarīga Latvijas pievienošanās eiro – vairāk kā pozitīvs signāls, ka monetārā politika ir pareiza, jo Latvijas ekonomika ir pārāk maza, lai kalpotu kā eiro buferzona. T.Lahti ir pārliecināts, ka no eiro visi būs tikai ieguvēji – cenas būs vieglāk salīdzināt visā ES teritorijā, kā arī Latvija kļūs pievilcīgāka un paredzamāka investoriem. Pieredze citās valstīs rādot, ka inflācija naudas maiņas gadījumā palecas tikai uz īsu brīdi. ◆
Par aktualitātēm izjautājam EP deputātu Kārli Šadurski («Vienotība»)
– Vai Eiroparlamenta deputāta darbs ir grūtāks nekā Saeimā? Lēmumi tiekot pieņemti naktīs, kabinetos jums esot pat gultas…
Drīzāk jā. Briselē jāpārstrādā lielāks informācijas apjoms. Gultas tiešām ir un dažkārt tikušas arī izmantotas, bet lēmumi tiek pieņemti noteiktajā kārtībā, tā ka nav tik traki. Pastiprinātā režīmā jāstrādā vienu nedēļu mēnesī, kad notiek plenārsēdes.
– Vai Eiroparlaments strādā pietiekami efektīvi? Izskanējusi kritika, ka vairāki deputāti no Latvijas tikai veģetē.
Tieši otrādi – trīs deputāti ļoti aktīvi strādā pret Latvijas interesēm (smejas). Pārējie seši ļoti veiksmīgi nosedz maksimāli lielu spektru.
– Vai deputātiem ir pienākums pārstāvēt savas tautas intereses? Tur jau visi ir konkurenti savā starpā…
Tas ir pašsaprotami. Vispār mums jābalso saskaņā ar lielo grupu (K.Šadurskis, piemēram, ir Eiropas Tautas partijas grupas loceklis – red.), bet ir jāinformē, ja kāds plāno balsot citādi.
– Kā vērtējat, ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiroparlamenta pilnvaras ir stipri augušas? Vai šī tendence turpināsies? Vai nacionālie parlamenti netika galā ar vienotajiem uzdevumiem?
Nedomāju, ka tas saistīts ar nacionālo partiju darbību. Vienkārši, ja Eiropas Parlamentam nepiešķirtu vienādas tiesības ar Padomi, demokrātija «nestrādātu» pilnā mērā. Pirms Lisabonas līguma parlamentam bija tikai piekrišanas tiesības, tagad arī lemjam. Nav plānots nacionālajiem parlamentiem ko atņemt. Vispirms būtu jāsaņem visu valstu piekrišana.
– Kā vērtējat procesus Latvijā? Kā skaidrojat «Saskaņas centra» panākumus?
Ar vēlētāju uzpirkšanu, piemēram, iedzīvotāju diskrimināciju pēc pieraksta. Tās ir profesionālas mārketinga kampaņas. Rīgā notiek vienas dienas saimniekošana.
– Parlamenta redzeslokā pašlaik ir Krievijas šantāža pret postpadomju valstīm, cenšoties tās ievilkt Eirāzijas savienībā, kas pagaidām ir tikai ideju līmenī. Kas to izraisīja?
Samits Viļņā par austrumu partnerību. Krievija negrib pieļaut, ka austrumu valstis noslēgtu ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību. Interesanti, ka Putins ļoti labi saprotas ar Lukašenko. Es ļoti pozitīvi vērtēju Ukrainas izvēli izdot Jūliju Timošenko, lai viņa varētu ārstēties Vācijā. Tas bija ES ultimāts, jo partnerības līgumu nevar noslēgt ar valsti, kurā ir politieslodzītie.
– Kāpēc Latvijā ir negatīva attieksme pret eiro?
Nedomāju, ka ir tik traki. Mēs dabīgi baidāmies no visa jaunā, un mums ir slikta pieredze sakarā ar valūtas maiņu, kad vienkārši tikām apzagti. Notiek arī politiska antikampaņa. Atcerieties, kā mums gāja ar mazākumtautību izglītības reformu 2004. gadā – troksnis bija liels, bet pēc tam ātri noplaka, jo redzēja, ka viss beidzies normāli.
– Kāds, jūsuprāt, ir eiroskeptiķu mērķis?
Eiropas Parlamentā viņi reizēm šķiet tādi dīvaini cilvēciņi. Piemēram, ja liktu balsot par to, ka šobrīd ir oktobris, viņi nobalsotu pret. Tā ir tīra nodokļu maksātāju naudas izšķiešana.
