Vairākās Jelgavas ārstniecības iestādēs ierobežota iespēja doties pie atsevišķiem speciālistiem un saņemt izmeklējumus, jo gadam atvēlētās kvotas izlietotas. Lielākie ierobežojumi attiecas uz oftalmologiem, neirologiem, LOR speciālistiem, kā arī ultrasonogrāfijas un doplerogrāfijas izmeklējumiem.
No oktobra Jelgavas pilsētas poliklīnikā stipri ierobežots to pakalpojumu klāsts, ko finansē valsts. Vairākiem speciālistiem izsmelts viss piešķirtais gada kvotu apjoms, bet valsts par pārstrādi pēdējos gados ar poliklīniku nenorēķinās, stāsta iestādes vadītāja Anna Zīverte. Ierobežojumi ieviesti arī rentgenoloģijā – izmeklējumi, kas nav akūti, tiek atlikti. Savukārt kvotas nav izsmeltas ķirurgiem, ginekologiem, endokrinologiem un citiem speciālistiem. A.Zīverte piebilst, ka lielā pacientu pieplūduma dēļ kvotas gada nogalē beigušās arī iepriekš un valsts par pārstrādi, kas sasniegusi pat 25 tūkstošus latu, nav norēķinājusies, līdz ar to pakalpojuma sniedzēji par to nesaņem algu, skaidro A.Zīverte
Līdzīga situācija ir arī Zemgales Veselības centrā. Okulists un neirologs ir speciālisti, kuriem valsts finansējums šogad izsmelts. Iestādes vadītāja Mārīte Sproģe stāsta, ka Veselības centrā strādā četri acu ārsti un pieraksts pie tiem katru dienu bijis pilns, līdz ar to likumsakarīgi, ka kvotas iztērētas. Tāda pati situācija ir pie neirologa. «Taču tas nenozīmē, ka pie šiem speciālistiem nav iespējams saņemt neatliekamo palīdzību – tā tiek nodrošināta vienmēr. Arī atkārtotas vizītes, ko ārsts pacientam rekomendējis, tiek nodrošinātas un speciālisti strādā, bet situācijās, kad vizīti iespējams atlikt uz jauno gadu, pacientiem jāpagaida,» skaidro M.Sproģe. Maksas vizīte pie speciālistiem ir krietni augstāka, piemēram, pie okulista 20 latu, neirologa – 18.
M.Sproģe piebilst, ka speciālisti ir ļoti noslogoti un kvotas tiekot pārtērētas katru gadu. Līdz šim Zemgales Veselības centram valsts kvotu pārstrādi ir atmaksājusi, taču šogad ir pamatotas bažas, ka tā varētu arī nebūt. «Atskaites ministrijai sniedzam katru mēnesi un iepriekšējos gados esam saņēmuši solījumus, ka par pārstrādi valsts norēķināsies, taču šogad – klusums. Ņemot vērā spriedzi, kas saistīta ar finansējumu medicīnā, neesmu vairs tik droša, ka šogad pārstrāde tiks atmaksāta,» atzīst M.Sproģe. ◆
