18. novembrī Rīgā Valsts prezidents ierasti pasniegs ordeņus zinātniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, māksliniekiem, militārpersonām un sportistiem. Un atkal starp godā celtajiem būs LLU Tehniskās fakultātes mācību spēki. Šoreiz – emeritētais profesors Ludis Pēks un profesors Juris Priekulis. Abiem Ordeņu kapituls piešķīris Atzinības krusta IV šķiru. Abi izskolojuši tūkstošiem inženieru, devuši lielu ieguldījumu zinātnē. Līdzvērtīgu izcilību diez vai ir daudz. Pērn ap šo pašu laiku fakultātes dekānam Kasparam Vārtukapteinim maķenīt šķelmīgi pajautāju: «Kā tas nākas, ka starp Latvijas ordeņotajiem izcilniekiem ir salīdzinoši daudz (tolaik bija seši) viņa vadītā kolektīva pārstāvju? Dekāns, paskaidrojot, ka izcilniekus apbalvojumam tiešām virzījusi fakultātes dome, ar smaidu piebilda: «Nejūtos vainīgs.»Tehniskajā fakultātē jeb «mehos», kas ir viena no tā sauktajām grūtākajām LLU fakultātēm, valda stiprs savstarpējās solidaritātes gars. Saskaņā ar Ordeņu kapitula nosacījumiem kandidātu valsts apbalvojumam pieteikt atļauts ikvienam. Bet kurš to izdara? Vai arī pieteikto pilsētas «Goda zīmei» nevarētu būt krietni vairāk? Pirms dažiem gadiem beidzās pieteikumu pieņemšana 1991. gada barikāžu piemiņas zīmei, kam tāpat kā Lāčplēša kara ordenim ir devīze: «Par Latviju!» Apbalvoto ir vairāk nekā 30 tūkstoši, bet cik patiesi bija barikāžu dalībnieku? Toreiz pretinieka pusē PSRS bruņoto spēku Baltijas kara apgabala štābā lēsa, ka ap 100 tūkstošiem. Var jau būt, ka padomju militāristu bailēm bija «lielas acis», taču vēl aizvien starp šodien satiktajiem barikāžu dalībniekiem atrodas tādi, kam piemiņas zīmes nav. Tā ka jāmācās no «mehiem» publiski pateikt paldies. ◆
