Par «NP Jelgavas Biznesa parka» attīstību un vīziju par bijušo RAF ar uzņēmuma valdes locekli Artu Nordmani runā Gaļina Kudrjavceva- Pēdējais no Jelgavas Biznesa parka uzņēmumiem, kas bija nonācis sabiedrības un dažādu dienestu redzeslokā, bija itāļu «Nordic MetalPlast», kura darbinieki streikoja par algu nemaksāšanu. Vai uzņēmums nokārtojis savas saistības ar jums?
Jelgavas parkā iepriekš nav bijis līdzīgu gadījumu. Tas bija «fantastisks» stāsts par to, kā uzņēmuma vadītājs prata apvārdot visus cilvēkus, arī savus darbiniekus. Brīnos, kā cilvēki turpināja strādāt, lai gan nauda viņiem netika maksāta. Ārzemju bizness Latvijā nevar pastāvēt, ja uz vietas nav vietējā uzņēmuma vadītāja, kā tas bija šajā gadījumā. Mēs par nemaksāšanu esam izbeiguši līgumi. Uzņēmums mums palika parādā, šo jautājumu risināsim tiesā, jo tas arī ir vienīgais ceļš. Telpām meklēsim jaunu nomnieku, tām gan nepieciešams neliels kosmētiskais remonts. Meklēšana arī nav viegla – neviens pie durvīm neklauvē. Meklējam paši – caur izstādēm, caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), caur brokeriem. Brīžiem šķiet, ka pildām valsts funkcijas, meklējot cilvēkus, kas attīsta ražošanu Latvijā. Pēc krīzes gan uzņēmumu sadalījums ir mainījies, tā tas ir visos biznesa parkos. Sākumā kādi 75 procenti bija ārzemju uzņēmumi, bet tagad apmēram 55 – 60 procenti Latvijas.
– Vai bieži ir gadījumi, kad atsakāt iespējamiem nomniekiem, jo jūtat, ka nebūs spējīgi ar jums norēķināties?
Mēs uzticamies visiem. Krīzes laikā ļoti riskējām un saglabājām visus uzņēmumus, lai arī cietām zaudējumus. Samazinājām nomas maksu, dažiem platības. Tā ir arī viena no industriālo parku priekšrocībām – vajadzības gadījumā vari samazināt vai palielināt platību. Ja tu sev uzbūvē ēku, nevari pēc tam bankai pateikt – pusi nemaksāšu, jo pusi ēkas neizmantoju. Protams, samazināto nomas maksu atpakaļ nedabūjām, tikai nedaudz pacēlām, jo tirgus ir cits. Bet nomnieki varēja izdzīvot, lai arī tas bija smags periods visiem.
– Tagad redzat, ka gan nomniekiem, gan jums iet labāk?
Protams. Viņi ir nostabilizējušies. Mēs neesam saņēmuši atpakaļ zaudēto, taču domāju, ka arī daudzi ražotāji ir līdzīgā situācijā. Var redzēt, ka nomnieki ņem atpakaļ darbiniekus, sasniedz iepriekšējo latiņu. Protams, nav jau tā, ka itāļa telpās uzreiz ienāks uzņēmums, paies laiks, kamēr atradīsim. Bet vidēji pa visiem astoņiem parkiem gadā 30 tūkstošus kvadrātmetru iznomājam.
– Kā jūs pašlaik varētu raksturot situāciju bijušajā RAF, kur izveidots Biznesa parks?
Ļoti biezi dzirdam – nolaista RAF godība. Taču, kad 2005. gadā nopirkām telpas no iepriekšējā īpašnieka, bija sajūta, ka administrācijas ēkā cilvēki vienkārši bija piecēlušies un aizgājuši, visi dokumenti bija palikuši. Divi gadi pagāja, kopš visu iztīrījām, demontējām sienas – sakārojām telpas tā, lai vispār kaut ko varētu sākt būvēt, investējām līdzekļus komunikāciju atjaunošanā. Kāpēc puse atjaunota un puse ne? Investīcijas, lai atjaunotu visu, nepieciešamas milzīgas, tāpēc mēs telpas sakārtojam tikai tad, kad esam noslēguši nomas līgumu, kad nomnieks izvirzījis savas prasības – kādas vajadzīgas grīdas, sienas, kādas elektrības jaudas. Iekārtot telpas un meklēt nomniekus ir daudz grūtāk un neefektīvāk. Pašlaik no visām ražošanas platībām esam iznomājuši 63 procentus, biroja māja nav ierēķināta. Padomju laikos birokrātiskais aparāts bija tik milzīgs, ka vajadzēja tik lielu ēku, bet tagad uzņēmumi veido birojus savās ražošanas telpās. Mums pašlaik vēl nav koncepcijas, ko varētu izvietot deviņstāvu ēkā. Šī Jelgavas puse attīstās kā industriālā zona, varbūt kādreiz vajadzēs atsevišķu biroju ēku, lai gan arī pašlaik Jelgavā tādu ir pietiekami daudz. Man kā jelgavniecei ir prieks, ka pilsētā attīstās ražošana un ir ko darīt, taču diez vai kādam būs vajadzīga biroja māja ārpus centra.
– Pēc ražošanas telpām pieprasījuma netrūkst?
Jā. Klāt jau esošajiem nomniekiem šogad dabūjām vēl divus – koku māju ražotājus. Viens ir neliels uzņēmums «Northern Construction», kas šeit ražo koka paneļus un ārzemēs saliek māju. Pavisam nesen noslēdzām līgumu ar «Cross Timber Systems» par astoņiem tūkstošiem kvadrātmetru, kas Jelgavai ir liels nomnieks. Tagad sāksies telpu sakārtošana, viņi varētu ievākties nākamajā gadā. Ir cerība, ka divu triju gadu laikā ražošanas telpas piepildīsies. Tad mums paliks biroja māja. Visi saka – Jelgavā vajadzīga viesnīca. Taču mēs atrodamies ārpus centra, klientam te nebūs ko darīt. Un viesnīcas pilsētā parasti ir piepildītas tikai tajās dienās, kad notiek kādi pasākumi.
– Biznesa parki ir arī tuvējā Olainē un Rīgā. Kādas ir Jelgavas priekšrocības?
Protams, visvieglāk atrast klientus Rīgas parkiem, kur nav tukšu platību. Ja kāds aiziet, uzreiz ir nākamais. Piemēram, gadījumā ar «Cross Timber Systems» būtiski bija tas, ka varējām piedāvāt ļoti plašas telpas ar augstiem griestiem. RAF bija ļoti lielas elektrības jaudas, kas arī pieejamas. Protams, sava loma ir darbaspēkam, Olainē darbiniekus atrast grūtāk. Mums arī ceļi ap industriālo zonu sakārtoti. Ļoti jauki, ka industriālā zona pilsēta attīstās vienā rajonā. Varbūt sabiedrisko transportu vairāk varētu nodrošināt uz šo pusi, jo uzņēmumi strādā vairākās maiņās, tāpēc pašiem jāved savi darbinieki. Esam runājuši ar Jelgavas Autobusu parka vadību – tas neatmaksājas, jo pasažieru nav daudz.
– Vai situācija citos reģionālajos biznesa parkos ir līdzīga Jelgavai?
Vissliktākajā situācijā ir Daugavpils. Arī Krievijai nav vajadzīgs parks tik tuvu robežai. Tur ir ļoti maz nomnieku. Kad nāk nomnieki no austrumvalstīm, piedāvājam telpas Daugavpilī par ļoti zemām cenām, bet viņiem vajadzīga lidosta. Taču, atlidojot uz Rīgu, uzņēmuma vadība negrib braukt četras stundas līdz Daugavpilij. Olaine ir veiksmīgs stāsts, jo tur paplašinās pašreizējie nomnieki, kas ir pat labāk, jo mēs jau zinām, ka viņi ir maksātspējīgi.
– Krievijas gigants «UralVagonZavod» izskatīja iespēju savu ražotni izvietot jūsu parkā, taču darījums nenotika. Kurā pusē bija kļūda komunikācijā?
Katra no iesaistītajām pusēm laikam labāk zina, kurā pusē bija kļūda. Domāju, viņu apmēriem labākais risinājums tiešām ir būvēt jaunu rūpnīcu. Pie mums būtu pa šauru. Mēs nevaram arī pieļaut, ka viens lielais nomāc visus pārējos, arī vagonu kustība, ja tā būtu pārāk liela, ietekmētu citu uzņēmumu darbu, jo sliedes atrodas apkārt ēkām. Kas tur bijis augšā un kādi ir biznesa motīvi – tas ir īpašnieku lēmums.
– Vai dzelzceļa pievadi parkā ir kārtībā?
To darbs ir apturēts, jo nepieciešamas lielas investīcijas. Taču nevienam no nomniekiem tie arī nav vajadzīgi.
– Kāds ir vidējais uzņēmums, ko jūs gaidāt?
Pa nozarēm nešķirojam, lai arī, piemēram, Olainē neļāvām darboties akumulatoru pārstrādes uzņēmumam, kam bija jāsaņem vidi piesārņojoša atļauja. Nomnieki bija pret. RAF telpas nevar piemērot maziem uzņēmumiem līdz 500 kvadrātmetriem, arī griesti ir ļoti augsti.
– Teicāt, ka dažreiz darbojaties valsts vietā, piesaistot uzņēmumus. Ko sagaidāt no valsts?
Valstij jādefinē, ko gribam sagaidīt Latvijā, lai arī mēs zinātu, vai domāt par Austrumeiropas vai Āfrikas uzņēmumiem. To minējām, arī tiekoties ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kad viņš viesojās Jelgavā. Īsti palīdzības no valsts nav, jo tas ir mūsu bizness un paši darbojamies. Varbūt tiešām LIAA aktīvāk jādarbojas investoru piesaistē. ◆
SIA «NP Jelgavas biznesa parks» klienti
Nomnieks Nozare Iznomātā platība (m2)
AS «PET Baltija» PET pudeļu pārstrāde 9507
SIA «Cross Timber Systems» lielizmēra masīvkoka paneļu ražošana 7820
SIA «Elagro Trade» minerālmēslu un citu ķīmijas produktu uzglabāšana 3750
SIA «Smurfit Kappa Baltic» kartona iepakojumu ražošana 3573
SIA «Glaskon» celtniecības stikla pakešu ražošana 3455
AS «Baltijas gumijas fabrika» gumijas apstrāde, ražošana 3175
SIA «Jelgavas metāls» metāllūžņu pieņemšanas punkts 1983
SIA «Stats serviss» būvtehnikas noma 1955
SIA «Ferroplan» metālapstrāde 1810
SIA «Mārupes metālmeistars» metālapstrāde 1765
SIA «Northern Construction» finiera loksnes un koka paneļi 1726
SIA «Eko PET» šķirotu materiālu pārstrādes pakalpojumi 993
SIA «Trogs un Ko» autodaļu veikals 73
SIA «VTV Grupa» mediju bizness nomā jumta platības antenai
