Bizness, kam pamatā sirdslieta, – tāda ir jelgavnieku Ērika un Ilonas Stašinsku bioloģiskā saimniecība «Elite plus». Viņi ir pirmie, ko «Ziņas» apraksta jaunajā rubrikā «Ražots Zemgalē». Rubrika būs gana plaša, lai tajā sapulcinātu dažnedažādus Jelgavas un abu novadu ražotājus – no zāles fermeriem kā Stašinski līdz modernu lielražotņu īpašniekiem. Savulaik Jelgavas vārds saistījās ar RAF mikroautobusiem vai baltām cukura pakām, bet ko Zemgales rosīgākā pilsēta un apkārtējie novadi Latvijai un pasaulei piedāvā tagad? Meklēsim atbildi uz šo jautājumu, ielūkojoties gan lauku sētās un piparbodītēs, gan verot eksporta celmlaužu rūpnīcu durvis. Zemgali ierasts dēvēt par Latvijas maizes klēti, bet mūsdienīgā klētī neglabājas tikai milti un maize kā sendienās. Tajā starp abrām un koka mucām var atrast modernās tehnoloģijas un inovatīvas idejas. Kādā klēts stūrī piebiris pulka biznesa sapņu un sūrā darbā sasniedzamu mērķu, bet paksī spītīgi turas pārdrošas ieceres. Kādam lieti noder ziede tulznām, citam biznesā gadījies uzsist punu. Tikai drosmīgākie spējuši izsisties no viduvējības. Bieži tie ir tie, kam risks atmaksājies – vienam varbūt dubultā, bet citam pat simtkārtīgi.
Rubrikas pionieri no dabas ritmā augošās saimniecības stāsta par pusaudzi, kas dzīvoja ar pārliecību – kartupeļi aug kokos. Lielveikalu sterilajos plauktos taču nemana nedz zemes pikučus, nedz usni, nez stārķi vai zalkti. Tie sildās pie dabas krūts. Cilvēki dabas mātes dāvanu nolikuši augstā plauktā, pieseguši ar putekļu kārtiņu. Ikdienā lielveikala durvis virinām biežāk nekā ieelpojam lauku svaigo gaisu. Tikmēr biozemniekiem veikalā iegādāta gaļa izraisa šķērmu dūšu. Cilvēkiem jāatgriežas pie zemes, teic «Elite plus» īpašnieki. Viņi pirms vairākiem gadiem apjauta zemes potenciālu, pārdeva kravas automašīnas un, atsakoties no starptautisko pārvadājumiem, pievērsās zaļajai saimniekošanai, kas ir tik dabiskā saskaņā ar latvieša dzīvesziņu. ◆
C:
