Spidometrs, kas rāda nāvi nesošu skaitli, izmētātie bērna zābaciņi un uz pusēm pārlūzis automašīnas vraks. Tādi skati aizgājušās nedēļas nogalē zibsnīja ziņu portālos un televīzijas pārraidēs, kas atainoja traģēdiju Skrīveros, kur avārijā gāja bojā tēvs ar mazgadīgu bērnu. Nāvējošais 170 kilometru stundā ātrums atnesa melnu vēsti vairākās mājās, jo citiem avārijā cietušajiem dienas un pat nedēļas būs jāpavada slimnīcas gultā.Vēl rītā pirms avārijas Valsts policijas asiņainajai statistikai negribējās ticēt – astoņās novembra dienās avārijās bojā gājuši 13 cilvēki, lielākā daļa no viņiem – gājēji. Nu šis skaitlis kļuvis vēl baisāks, jo līdz ar Skrīveru puses traģēdiju melna diena piemeklējusi arī kādu Jelgavas ģimeni. Sestdien slimnīcā mira 50 gadu veca sieviete, kas ceturtdienas vakarā notriekta uz gājēju pārejas Raiņa ielā.Policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija kārtējo reizi ceļ trauksmi par atstarotāju (ne)lietošanu, uzsverot arī – maldīgs ir priekšstats, ka pilsētas ielas ir pietiekami apgaismotas un tāpēc atstarotāji nav nepieciešami. Tas, ko redz vai neredz autovadītāji, atšķiras no pašu gājēju uztvertā. Taču acīmredzot kaut kas jāmaina arī šoferu uztverē – likumsargi ziņo, ka pēdējā laikā vidējais autovadītāju braukšanas ātrums Latvijā palielinājies par četriem pieciem kilometriem stundā. Līdz ar tumšajiem un lietainiem rudens vakariem un nepārdomātu pilsētas infrastruktūru šis faktors kļūst par sprādzienbīstamu maisījumu. Tas var sprāgt pat bez kādas no sastāvdaļām, jo cilvēki uz ielām iet bojā arīdzan gaišā laikā. Bet katra satiksmes dalībnieka rokās ir pa deglim, ko nevajadzētu turēt kaujas gatavībā. ◆
