Speciālisti pauž satraukumu, ka, attīstoties tehnoloģijām, grāmatu lasīšana iet mazumā
Lai gan joprojām ir gana daudz bērnu un jauniešu, kuri savu ikdienu nevar iedomāties bez grāmatas, speciālisti nobažījušies, ka pēdējā desmitgadē, strauji attīstoties informācijas tehnoloģijām, mainās arī lasīšanas paradumi. Proti – tā būtiski gājusi mazumā. Arī skolā grāmatas vietā tiek prasīti vien fragmenti. Pedagogi atzīst, ka līdz ar to skolēniem mazinās vārdu krājums un spēja izprast tekstu, kas savukārt tiek minēts kā jauns analfabētisma paveids.
«Ja grāmata ir interesanta, varu to izlasīt dienas, divu laikā. Lasu jau no mazotnes – vecāki mani uz to pamudināja,» priecīgs stāsta septītklasnieks Edvards, grāmatu lasīšanu salīdzinādams ar ceļojumu aizraujošā pasaulē. Viņam nav iebildumu arī pret tā saucamo obligāto lasāmvielu, kur arī varot atrast to, kas patīk un interesē. Taču šādu skolēnu, kuriem literatūra būtu gluži kā «opijs», ir ļoti maz, novērojusi Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilze Ulmane.
Vārdu krājums kā Elločkai
«Kādreiz mēs lasījām «Zaļo zemi», «Mērnieku laikus». Turklāt visu grāmatu, nevis fragmentus, un neviens nekunkstēja. Patlaban pirmais jautājums ir – cik lapaspušu jāizlasa? No Imanta Ziedoņa «Epifānijām» tiek uzdota tikai viena, bet visi jau pūš un elš. Ja vēl grāmatu valoda tāda vecišķa un stils sarežģītāks, viņi pat īsti neuztver, kas tur notiek,» situāciju raksturo skolotāja. Viņa secina, ka jauniešu valoda grāmatu nelasīšanas un moderno tehnoloģiju iespaidā diezgan būtiski atšķiras no tās, kas rakstīta tekstā. «Tiem, kas «dzīvo» sociālajos tīklos, valoda parasti ir ļoti īsa un lakoniska. Līdzīgi kā Elločkai «12 krēslos». Negribu neko sliktu teikt par jaunatni, bet lielākoties tieši tā norit viņu saziņa. Ieskaitē skolēns nesaprot, ko 40 minūtes var teikt par jautājumu, uz ko iespējams atbildēt ar vienu vārdu,» stāsta I.Ulmane.
Grāmatu nelasīšanas iemeslus literatūras skolotāja saskata ne tikai tajā, ka, iztiekot ar fragmentiem, to vairs neprasa skolas programma. Savulaik pietrūcis ģimenes atbalsta, kā arī pedagogi neizmanto visu iespējamo, lai tomēr ieinteresētu skolēnus pievērsties lasīšanai. «Bērni nelasa, bet kādi gan viņi ir klausītāji! Ja vien viņiem būtu tāda vecmāmiņa kā manējā! Viņa pīpēja un dzēra, bet arī ļoti daudz lasīja. Acu priekšā skats, kā viņa pūš krāsniņā dūmus, es sēžu uz ķeblīša blakus un krītu garīgā «kaifā» no tā, kā viņa man atstāsta «Grāfu Monte Kristo». Ja līdzās nav mammas, tēta vai vecvecāku, tas ir pedagoga uzdevums. Bērniem jāsaprot, ka grāmatas un teātris ir garīgā barība, ar ko viņi krāj sev resursus visai turpmākajai dzīvei. Ir teiciens – tu esi tas, ko lasi. Vajadzētu turpināt – ja nelasi, neesi nekas!» vērš uzmanību skolotāja.
Lasa vairākās paaudzēs
Ģimenes nozīmi lasīšanas veicināšanā akcentē arī Elejas bibliotēkas vadītāja Dace Rače. No teju 800 pastāvīgajiem lasītājiem aptuveni trešdaļa ir bērni un jaunieši – lielākoties tie, kuru ģimenēs jau bijusi šī tradīcija. «Lasītāji pie mums nāk paaudzēs. Atceros mammu, kura pēc grāmatām nāca kā maza meitene, un nu jau viņas bērni lasa. Čakla lasītāja bija arī vecmāmiņa,» stāsta bibliotekāre. Viņa min, ka liela ietekme bibliotēkas apmeklētāju skaita vairošanā bijusi arī lasīšanas veicināšanas programmai «Bērnu žūrija», kurā grāmatu krātuve iesaistījusies kopš 2006. gada. Iespējams, sākumā bērnus un jauniešus vilinājušas dažādas balviņas, bet patlaban viņi jau paši jautā, kad tad atkal sāksies jaunais grāmatu lasīšanas maratons. Līdz ar to veidojas personīga saruna par grāmatām, atzīst D.Rače. Viņa piebilst – lai gan bibliotēka izmanto iespējas stāstīt par savu piedāvājumu arī ārpus tās sienām, grāmatu krātuvēm jākļūst vēl aktīvākām lasītāju pievilinātājām.
Tehnoloģijas piesaista lasītājus
To sapratusi arī bibliotēka «Zinītis», kuru lielākoties apmeklē bērni un jaunieši. Viņu vidū trešdaļa ir 12 – 18 gadu veci. «Bibliotēkā reģistrēto bērnu un jauniešu skaits diemžēl ar katru gadu samazinās. Tam iespējami vairāki skaidrojumi, piemēram, zemā dzimstība, ģimeņu emigrācija, kā arī skolēnu noslogotība ārpusklašu nodarbībās,» min «Zinīša» vadītāja Baiba Beire. Lai piesaistītu potenciālo lasītāju uzmanību, pērn Jauniešu abonementa telpā izveidots atbilstošs interjers. Piemēram, skatīt žurnālus un izvēlēties grāmatu lasīšanai nu var, atlaižoties košos pufos. Savukārt jauniešiem domātā daiļliteratūra izvietota vienuviet un atzīmēta ar īpašām uzlīmēm. Populārākā jauniešu vidū joprojām ir fantastika. Savukārt pusaudži iecienījuši komiksu žanru, piemēram, «Grega dienasgrāmatas», stāsta B.Beire, piebilstot, ka bibliotēka ar jauniešiem cenšas sazināties arī sociālajos tīklos.
Jāpiebilst, ka nesen veiktā SKDS aptauja liecina – pusgada laikā vismaz vienu grāmatu izlasījuši nedaudz vairāk par pusi aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Ņemot vērā starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas lasītprasmes pārbaudes rezultātus, Eiropas Padome izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam par 20 procentiem samazināt to 15 gadu veco skolēnu īpatsvaru, kuriem ir vāja lasītprasme. ◆
Rihards Nordens,
11. klase: «Brīvā laika man nav īpaši daudz, jo pēc skolas nodarbojos ar vieglatlētiku, taču dienā mēdzu izlasīt ap 50 lapaspušu. Lasīt sāku no piecu gadu vecuma, kad vectēvs mani iemācīja. Kādos deviņos gados sāku mācīties lasīt krievu valodā, jo bieži vien krieviski grāmatas tiek izdotas ātrāk nekā latviski. Man patīk dažādi vēsturiski romāni un piedzīvojumi.»
Monika Maido, 11. klase: «Pārsvarā grāmatas lasu brīvlaikos, jo ikdienā man nepietiek laika. Lai gan, kad brīvlaiks tuvojas, jau izjūtu lielu literatūras trūkumu. Man patīk romāni, piedzīvojumi un fantastika. Lielākoties grāmatas izvēlos pēc noformējuma un anotācijas. Pārsvarā tās visas ir jaunas, jo man nepatīk vecas, nobružātas grāmatas. Esmu sociālajos tīklos, lasu īsziņas, elektroniskos paziņojumus, bet nevaru iedomāties, ka varētu lasīt e-grāmatas. Ar drukāto versiju var ērti iekārtoties gultā vai krēslā, bet pie datora jāsēž, un tas arī nogurdina acis.»
Edvards Krusts,
7. klase: «Man patīk lasīt grāmatas. Lasu gandrīz katru dienu un jau no bērnības. Biju ļoti ziņkārīgs, uzdevu vecākiem daudz jautājumu. Tētis ieteica Monika Maido, 11. klase: «Pārsvarā grāmatas lasu brīvlaikos, jo ikdienā man nepietiek laika. Lai gan, kad brīvlaiks tuvojas, jau izjūtu lielu literatūras trūkumu. Man patīk romāni, piedzīvojumi un fantastika. Lielākoties grāmatas izvēlos pēc noformējuma un anotācijas. Pārsvarā tās visas ir jaunas, jo man nepatīk vecas, nobružātas grāmatas. Esmu sociālajos tīklos, lasu īsziņas, elektroniskos paziņojumus, bet nevaru iedomāties, ka varētu lasīt e-grāmatas. Ar drukāto versiju var ērti iekārtoties gultā vai krēslā, bet pie datora jāsēž, un tas arī nogurdina acis.»
, lai paņemu rokās grāmatu. Visvairāk man patīk piedzīvojumi, arī fantastika. Patlaban ar lielu interesi lasu «Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā».»
Anastasija
Bondareva, 8. klase: «Grāmatas sāku lasīt tikai no 7. klases. Līdz tam man ļoti nepatika – kad uzdeva, ar mocībām sēdēju un lasīju tās dažas lappusītes. Taču 7. klasē iegāju bibliotēkā, un man acīs iekrita «Starp Edvards Krusts,
7. klase: «Man patīk lasīt grāmatas. Lasu gandrīz katru dienu un jau no bērnības. Biju ļoti ziņkārīgs, uzdevu vecākiem daudz jautājumu. Tētis ieteica Monika Maido, 11. klase: «Pārsvarā grāmatas lasu brīvlaikos, jo ikdienā man nepietiek laika. Lai gan, kad brīvlaiks tuvojas, jau izjūtu lielu literatūras trūkumu. Man patīk romāni, piedzīvojumi un fantastika. Lielākoties grāmatas izvēlos pēc noformējuma un anotācijas. Pārsvarā tās visas ir jaunas, jo man nepatīk vecas, nobružātas grāmatas. Esmu sociālajos tīklos, lasu īsziņas, elektroniskos paziņojumus, bet nevaru iedomāties, ka varētu lasīt e-grāmatas. Ar drukāto versiju var ērti iekārtoties gultā vai krēslā, bet pie datora jāsēž, un tas arī nogurdina acis.»
, lai paņemu rokās grāmatu. Visvairāk man patīk piedzīvojumi, arī fantastika. Patlaban ar lielu interesi lasu «Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā».»
pelēkiem toņiem». Pirmo reizi mūžā dienas laikā izlasīju šo aptuveni 300 lappušu biezo grāmatu! Visvairāk man patīk romantiskie romāni. Grāmatu lasīšana ir ļoti labs laiks, jo aizved citā pasaulē.»
Jekaterina Kavecka,
10. klase: «Parasti grāmatas lasu vakarā pirms gulētiešanas. Patīk jau kopš mazotnes. Īpaši fantastikas žanrs. Vecāki arī lasa – mājās Anastasija
Sistēma veicina paviršību
◆ Esmu to ļaužu, kas nesaka, ka visi latvieši dzied koros vai mežā lasa sēnes. Tāpēc nevaru atbildēt par visiem bērniem un jauniešiem. Joprojām viņi ir ļoti dažādi. Gan tādi, kurus nevar izraut no grāmatas laukā, gan tādi, kuri lepni paziņo, ka nekad neņems to rokā. Tomēr esmu novērojusi, ka lasīšana gājusi mazumā. Literatūras skolotāji vairs neprasa izlasīt visu grāmatu, bet vien fragmentus. Reizēm pietiek tikai ar vienu lapaspusi. Tā nav bērnu, bet visas sistēmas, kas virza uz priekšu paviršību, vaina. Nedomāju arī, ka «Bērnu žūrija» šajā ziņā ir ļoti pārdomāta. Tajā tiek iekļautas grāmatas, kur vienā lapā nodrukātas tikai četras rindiņas. Bērniem tas patīk, jo viņi parasti izvēlas to, kas mazāk apgrūtina. Esmu arī ievērojusi, ka jaunieši tiek par maz izglītoti kultūrvērtībās. Daudzi, pabeidzot vidusskolu, piemēram, nezina, kas ir Eduards Smiļģis. Protams, nevaram iztikt bez zināšanām, ko sniedz informatīvā telpa, taču arī emocionālā audzināšana ir ļoti svarīga. Tomēr nedomāju, ka jaunieši vispār pārstās lasīt grāmatas. Tās neizkonkurēs arī to elektroniskā versija. E-grāmata pie mums tikai ienāk, bet citviet pasaulē jau zaudējusi aktualitāti.
