Atšķirībā no ķīniešiem, kas diezgan noslēgti dzīvo Ozolniekos, tikšanos ar 34 gadus veco uzņēmēju Vanu Sjuefenu, kurš Ozolniekos būvē daudzdzīvokļu māju, norunāt ir viegli. Viņš ir iesaistījies Latvijas – Ķīnas biznesa padomē un labprāt žurnālistiem izklāsta savus uzskatus un plānus. Tiesa, uzņēmēja darba plāns, dažas dienas uzturoties Latvijā, ir visai saspringts.
«Ozolniekos šogad uzbūvēsim vienu četrdesmit dzīvokļu māju un nākamgad vēl vienu. Man patīk, ka Latvija ir Ziemeļeiropā un pie jūras. Rīga ir neliela, taču starptautiskām saitēm bagāta pilsēta. Te ir labs pamats ekonomiskai izaugsmei,» sarunā ar «Ziņām» atklāj V.Sjuefens. «Man patīk Eiropā. Četrus gadus esmu studējis Šveicē. Kad uzzināju, ka Latvijā ir mainīts Imigrācijas likums, kas atļauj nerezidentiem, iegādājoties nekustamo īpašumu par 50 000 latiem, iegūt termiņuzturēšanās atļauju, kas derīga visā ES, radās interese par jūsu valsti. Pirmo reizi uz Latviju atlidoju 2011. augustā. Esmu izveidojis uzņēmumu «Riga Sunrise», kas nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem.»
Uzņēmējs no Ķīnas Vans Sjuefens: «Vajag sekmēt to, lai Ozolniekos dzīvojošie ķīnieši apgūst latviešu valodu un integrējas vietējā sabiedrībā»:
– Saeimā notiek diskusijas par Imigrācijas likumu, kas janvāra beigās varētu tikt mainīts. Paredzams, ka tik vienkārši kā līdz šim uzturēšanās atļaujas vairs iegūt nevarēs. Jāatzīst, ka 2010. gadā veikto likuma grozījumu ideja bija cita, proti, ārzemniekiem vajadzētu pirkt no latviešu uzņēmumiem nekustamos īpašumus, lai labumu gūtu nacionālais kapitāls. Taču, pārdodot dzīvokļus jūsu mājā Ozolniekos, peļņa aizplūst uz ārzemēm. Vai jūs neuztrauc, ka Imigrācijas likums varētu tikt grozīts jums neizdevīgi?
Ir pareizi, ka likums pēc kāda laika tiek pārvērtēts un uzlabots. Taču nebūtu vēlams, ka tas tiek darīts bieži. Domāju, vajadzētu redzēt, kā likums līdzšinējā redakcijā darbojas gadus piecus, un tad kaut ko uzlabot. Pretējā gadījumā tas nebūtu nopietni. Arī sadzīviskā līmenī taču grūti sarunāties ar cilvēku, kurš visu laiku maina domas. Taču arī tad, ja peļņu no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem gūs mans uzņēmums, nodokļi paliks Latvijai. Likumu grozot, vajadzētu izvērtēt, lai tas ir pieņemami visām iesaistītajām pusēm, arī uzņēmējiem.
– Esat ievērojams uzņēmējs, kura ģimenei piederošā celtniecības kompānija «Huan Cheng Group» septiņu miljonu pilsētā gadā apgroza vairāk nekā 430 miljonus latu (dati no publikācijas laikrakstā «Dienas Bizness»). Varbūt jums ir vēlme Latvijā atbalstīt kādu politisko spēku, kas uzlabo biznesa vidi?
Mani nesaista politika, bet tikai bizness. Ja investīcijām apstākļi būs piemēroti, tās varētu kļūt lielākas. Ja ne, tad nekā, lai gan visur pasaulē, vienalga, vai tā būtu Kanāda vai Ķīna, ieguldījumi nekustamajā īpašumā dod peļņu. Zinu, Latvijā uzņēmēji baidās, ka varētu atkārtoties 2008. gada krīze, taču es paļaujos, ka ekonomika šeit attīstīsies un ieguldījumi nekustamajā īpašumā atmaksāsies. Domāju, dzīvokļus Ozolniekos pirks gan latvieši, gan ārzemnieki.
– Jūs Latvijā interesē arī citas tautsaimniecības nozares?
Mana joma ir būvniecība. Taču es mēģinu ar iespējām Latvijā iepazīstināt savus draugus, kas, piemēram, darbojas mēbeļu ražošanā un citās nozarēs.
– Kā jums patīk Ozolnieki? Saules ielas apkaime, kur būvējat daudzdzīvokļu māju, skatoties uz Ozolnieku ūdenskrātuves pusi, kur atrodas vēl padomju laikos celtas noliktavas, gan nav visai pievilcīga.
Ozolnieki ir skaista maza pilsētiņa netālu no Rīgas. Mežs un ezers Saules ielas apkārtni padara jo pievilcīgāku. Pirms apmēram mēneša ar jaunievēlēto Ozolnieku mēru Pēteri Veļecki runāju par to, ka varētu šo teritoriju nopirkt un sakopt. Mājas gan pagaidām būvēšu tikai divas. Tad jau vēlāk redzēsim, kā lietas attīstīsies.
– Esat izteicies, ka ievest Latvijā ķīniešu viesstrādniekus nav laba doma. Taču arī ķīniešu investori, ja to skaits turpinās un turpinās augt, tādam nelielam ciemam kā Ozolnieki varētu kļūt par problēmu.
Jā, par to ir norūpējies arī Ozolnieku mērs. Es domāju, ka vajag sekmēt to, lai ciemā dzīvojošie ķīnieši apgūst latviešu valodu un integrējas vietējā sabiedrībā. ◆
Latvijas – Ķīnas biznesa padome
Nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas dibināta pēc vairāku Latvijā un Baltijas reģionā vadošo uzņēmumu iniciatīvas, lai sekmētu abu valstu ekonomisko sadarbību un veidotu tiešus divpusējos kontaktus, veicinātu kopprojektu īstenošanu tirdzniecības un rūpniecības pieauguma veicināšanai, eksporta stimulēšanai un investīciju piesaistei. Padomes dibinātāju vidū ir tādi uzņēmumi kā «Lattelecom», «Latvijas finieris», Rietumu banka, «Latio», biznesa augstskola «Turība» un citi, kā arī Vanan Sjuefenam piederošais uzņēmums «Riga Sunrise». Tas dibināts 2012. gadā, reģistrētais pamatkapitāls – 3500 latu. Firmai ir divi īpašnieki: Ķīnas pilsonis Vans Sjuefens un Roberts Stafeckis, Latvijas – Ķīnas padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes valdes priekšsēdētājs ir Artis Kampars («Vienotība»).
