375 000 latu finansējums pētījumiem par kaņepju audzēšanu un izmantošanu LLU izsmelts, bet zemniekiem neskaidrību daudz
«Līdz pat 600 produkcijas veidu var ražot no kaņepēm, bet Latvijā ir vairāk nekā 400 000 hektāru neizmantotas lauksaimniecības zemes,» perspektīvo kultūraugu uzteic un kopsakarības statistikas skaitļos meklē profesors Aleksandrs Adamovičs. «Rūpnieciskās kaņepes kļūs par Latvijas «Nokia»,» viņš uzskata.
LLU izveidotā pētnieku grupa, kurā pārstāvēti dažādu nozaru zinātnieki, pēta kaņepju potenciālu bioloģiskā kurināmā – granulu un brikešu – ražošanai, dažādu būvmateriālu izgatavošanai, šķiedras ražošanai un biogāzes iegūšanai. Jelgavā izstrādāts īpašs šķiedraugu smalcinātājs, kas nodrošina stiebru sagarināšanu noteikta izmēra gabalos. «Nozares nospraustais mērķis ir automobiļa virsbūve un apdare, ražota no kaņepēm,» bilst profesors A.Adamovičs.
Bez herbicīdiem un pesticīdiem
Zemgales augsnes ir piemērotas labībai, arī kaņepes te augtu leknas, bet Latgalē un nabadzīgāku augšņu apvidos šī kultūra varētu kļūt par lauksaimnieku glābšanas riņķi, prognozē A.Adamovičs. Lai zemniekus iekārdinātu kaņepes audzēt, katrā Latvijas reģionā vajadzētu savu kaņepju pārstrādes rūpnīcu, jo pašlaik pārstrāde notiek vienīgi pielāgotā linu rūpnīcā Krāslavā. «Turklāt kaņepes ir izcils augsekas augs un arī augsnes sanitārs, jo to spēcīgo stublāju ēnā pilnībā iznīkst nezāles. Pēc kaņepju audzēšanas lauks paliek tīrs, kā arī uzlabojas augsnes struktūra, jo tās ar savu dziļo sakņu sistēmu irdina sablīvējošos augsni,» slavē LLU profesors. Kaņepes ir viens no nedaudzajiem bezatkritumu kultūraugiem – var likt lietā iegūtos stiebrus, spaļus, sēklas. 26. novembrī Ogres novada Tīnūžu pagastā tiks prezentēta no kaņepju betona būvēta māja. LLU zinātnieki vērtējuši, kā sasmalcinātos stiebrus var izmantot, lai uzlabotu būvmateriālu siltumu un skaņu izolējošās īpašības, kā arī palielinātu izturību.
Tomēr medus mucā ir pa darvas pilei. Sējas materiāls pašlaik maksā no 175 latiem par hektāru, turklāt, lai iegūtu cienīgu ražu, kaņepju lauki jānodrošina ar minerālmēsliem. Daudzi alojas, domādami, ka kaņepes neprasa nekādas rūpes, brīdina A.Adamovičs. Tiesa, nav jālieto ne herbicīdi, ne pesticīdi, jo kaņepes Latvijā neslimo un tās nebojā kaitēkļi. Profesors gan brīdina, ka tuvojas brīdis, kad tie tiks ievazāti no ārzemēm kā loģiskas masveida audzēšanas sekas. Latvijas zemniekiem nav pieejamas īpašas pļaujmašīnas, kas atvieglotu ražas novākšanu. Tā ir otra sāpīgākā problēma pēc pārstrādes iespēju neesamības.
Ne visas kaņepes ir «zālīte»
Pētīt un sēt Latvijā drīkst tās kaņepes, kurās psihotropās iedarbības vielas – tetrahidrokanbinola – saturs nepārsniedz 0,2 procentus. Lai izjustu šo vielu ietekmi, jābūt vismaz četriem procentiem, skaidro A.Adamovičs. Hašišu un marihuānu iegūst no Indijas kaņepes, nevis lauksaimniecībā izmantotās sējas kaņepes, viņš uzsver. Turklāt reibinošajām vielām bagātās Latvijas laukos nespētu augt klimata dēļ – tām nepieciešams vairāk gaismas un augstāka temperatūra, kas vairāk atbilst apstākļiem siltumnīcā. «Gribētu izskaust muļķīgo aizspriedumu, ko nepelnīti ieguvušas visas kaņepes, cilvēkiem aizdomīgi skatoties pat uz vecmāmiņu dārzos kā nezālēm augošajām. Kaņepes – tā uzreiz ir «zālīte», daudzi domā. Bet nē, tās ir vienkārši kaņepes!»
Kad 1937. gadā ASV valdība pieņēma Marihuānas likumu, kas arī sējas kaņepes iekļāva tā saukto marihuānas augu sarakstā, izzuda plašie kaņepju lauki Ziemeļamerikā. Sekojot ASV piemēram, daudzās Eiropas valstīs kaņepes atzina par nelegālu kultūraugu. Latvijā to audzēšana ar likumu atļauta kopš 2005. gada, tiesa, audzētājiem platības jāreģistrē Valsts policijā un jārēķinās ar pārbaudēm. Pat «Pēterlaukos» ieradies policists, pieprasot uzrādīt atļauju.
Zemgalē – tikai 18 hektāru
«Zemgales pusē pēc cukura nozares likvidēšanas izplatītas divas kultūras – kvieši un rapši –, bet vajadzīga trešā,» bilst Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis. Kamēr nav pieprasījuma pēc spaļiem un šķiedras, asociācija gan neaģitējot kaņepes sākt plaši audzēt. «Pašlaik nav būtiski izvērst to audzēšanu, svarīgāk ir panākt, lai būtu iespējas izaudzēto realizēt,» «Ziņām» atzīst G. Vilnītis.
«Kaņepju audzēšanas attīstībai Latvijā ir plašas perspektīvas, jo ES aug pieprasījums pēc dabiskajām šķiedrām,» norāda Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas pārstāvis Adris Bumbuls. Kaņepes ES arvien plašāk izmanto kompozītmateriālu ražošanā, papīrrūpniecībā, pārtikā, mašīnbūvē.
Zemgalē pārsvarā audzē eļļas šķirnes kaņepes un iegūto sēklu ražu realizē uzņēmumā SIA «Iecavnieks», liecina ZM apkopotā informācija. Šogad kaņepes mūsu valstī auga 214 hektāru platībā, lielākoties Latgalē. Savukārt Zemgalē tās zaļojušas tikai 17,77 hektāru platībā, informēja Lauku atbalsta dienesta Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Inese Robežniece.
Roberts Buka no zemnieku saimniecības «Ābelītes» Zaļeniekos «Ziņām» atzina, ka pērn audzējis kaņepes piecu hektāru platībā, taču rudenī secinājis – tā kā pārstrādes iespēju nav, arī jēgas audzēt nav. Tādēļ šogad kaņepes nav sējis, turoties pie tradicionālajiem graudiem un rapša. Kad Latvijā būs iespējas kaņepes novākt un realizēt, viņš apsvēršot iespēju pie šīs kultūras atgriezties.
Elejas pagasta zemnieks Arnis Blūdžs iecerējis attīstīt kaņepju pārstrādi, pielāgojot linu pārstrādes iekārtas un būvējot savas. «Viss ir testa režīmā,» A.Blūdžs aprobežojās ar īsu komentāru par ieceri. Saimniecībā šovasar kaņepes augušas četros hektāros, un raža tiek likta lietā, eksperimentējot ar iekārtām.
Trīs gadus ilgušais projekts, kurš devis iespēju pētīt kaņepju audzēšanas iespējas un iepazīt ārzemju pieredzi, noslēgsies decembrī. Tā kopējās izmaksas ir 375 000 latu (ERAF līdzfinansējums 346 875 latu apmērā, nacionālais – 28 125 latu). A.Adamovičs uzskata – nauda turpmākiem pētījumiem jāatrod, jo iespēju tam pietiktu vēl vairākiem gadiem. ◆
Kaņepju audzēšana jāsaskaņo ar Valsts policiju
Adris Bumbuls, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vecākais referents
◆ Lai lauksaimnieks varētu saņemt vienoto platības maksājumu par kaņepju sējumiem, Latvijā noteikts, ka tetrahidrokanbinola (THC) pieļaujamais saturs paraugā nedrīkst pārsniegt 0,2 procentus. Taču, ja zemnieks izvēlas nesaņemt platību maksājumus, var nepieteikties THC satura kontroles sistēmai, turklāt vienoto platības maksājumu par kaņepju sējumiem zemnieks nesaņems, ja sējai izmantots nesertificēts materiāls. 2013. gadā ir veiktas izmaiņas ES likumdošanā, un turpmāk varēs pieteikt arī kaņepju šķirnes `Finola` un `Tiborszallasi`.
Pērn, veicot kontroles, trijos ungāru kaņepju šķirnes `Tisza` paraugos THC saturs pārsniedza pieļaujamo, līdz ar to platību maksājums par šiem trīs laukiem netika sniegts. Pārējos paraugos pārsniegums netika konstatēts.
