Mājas aprūpētāju Jelgavas novada pašvaldība izvēlējusies bez konkursa un pārliecības, ka biedrība to spēs paveikt
Ar nākamo gadu pussimt Jelgavas novada vientuļajiem iedzīvotājiem, kuriem vajadzīga mājas aprūpe, nepieciešamākos pakalpojumus nodrošinās biedrība «Latvijas Samariešu apvienība», kam no pašvaldības maciņa par katru klientu ik mēnesi pārskaitīs 30 latu – tā komiteju sēdē jau nolēmusi un galējo versiju nākamnedēļ plāno apstiprināt Jelgavas novada Dome. Nozares ministrija, sakot, ka funkciju ļauts deleģēt citām personām, gan iebilst – lai atrastu izdevīgāko finanšu piedāvājumu, jārīko iepirkums.
Pirms pāris nedēļām Jelgavas novada Domē saņemts biedrības «Latvijas Samariešu apvienība» iesniegums, kurā nevalstiskās organizācijas direktors Andris Bērziņš aicina pašvaldību piedalīties tās īstenotā projektā «Samariešu atbalsts mājās». Tā mērķis ir izveidot visaptverošu mājas aprūpi personām, kurām ierobežota piekļuve sociālās un veselības aprūpes infrastruktūrai. Projekta potenciālie klienti ir pensijas vecuma cilvēki, kas dzīvo viensētās, nošķirti no apdzīvotiem centriem un nespēj sevi aprūpēt paši.
A.Bērziņš skaidro, ka kopumā projekta pilotposmā to plānots īstenot piecās vietās visā valstī, aptverot 750 personu. Jelgavas novadā domāts veidot atbalsta punktu Platonē, sniedzot aprūpi ap 150 cilvēkiem 50 kilometru rādiusā ap to. Pakalpojumu klāstā biedrība piedāvā inovatīvas aprūpes iespējas – tā saukto drošības pogu palīdzības izsaukšanai, kā arī izmantot specializētu transportu, kas klienta mājas pagalmā ļautu izmazgāt tā veļu un sniegt pēdu aprūpi. Organizācija aprēķinājusi, ka šis pakalpojums vienam klientam varētu izmaksāt 65 latus mēnesī, un pusi lūdz segt pašvaldībai.
Samarieši jau tagad strādā
Atsaucoties uz nule saņemto biedrības aicinājumu, Jelgavas novada Dome plāno to atbalstīt, par katru aprūpējamo samariešiem pārskaitot 30 latu mēnesī. Novads jau sagatavojis aprūpes funkciju deleģēšanas līguma projektu, kurā noteikta arī iespēja pēc 14 mēnešiem pārskatīt pašvaldības līdzfinansējuma daļu.
Opozīcijas deputāts Madars Lasmanis («Vienotība») vērš uzmanību uz faktu, ka lēmums tiek gatavots ne tikai steigā, bet arī bez konkursa, lai atbilstoši normatīviem ar budžeta naudu rīkotos lietderīgi. Sociālais dienests komiteju sēdē šonedēļ arī atzinis, ka nemaz nav veicis aptauju, vai tādu pakalpojumu varētu sniegt vēl kāda cita organizācija. Turklāt bažas esot arī par to, kur samarieši ņems savu finansējuma daļu – 35 latus uz cilvēku.
Pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna uz «Ziņu» jautājumu, kādēļ atbilstoši Publisko iepirkumu likumam nav rīkota iepirkuma procedūra, atklāti atbild, ka nemaz nav domājusi par tādas procedūras nepieciešamību, jo «četru gadu laikā, veicot izpēti šajā jomā, esam secinājuši, ka neviena cita organizācija vai biedrība nespētu nodrošināt tik kvalitatīvu un pašvaldībai izdevīgu pakalpojumu». Viņa slavē Samariešu apvienību, sakot, ka ar to sadarbojas jau vairākus gadus, visbiežāk pērkot transporta pakalpojumus personu pārvešanai uz pansionātu. Patlaban novadā ir 52 vientuļi un aprūpējami iedzīvotāji, kas saņem pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto 30 latu pabalstu. Viņa domā – ja šo funkciju uzticētu vienai organizācijai, būtu izmērāma un kontrolējama paveiktā kvalitāte, jo tagad nevarot īsti zināt, cik personu aprūpētāji godprātīgi veic savus pienākumus. I.Āna arī neslēpj, ka citas biedrības par tādu iespēju nav interesējušās, turklāt diez vai gribētu, jo novada teritorija liela, cilvēki izkaisīti pa laukiem, tādēļ ar pašvaldības 30 latu finansējumu aprūpēt centralizēti nevarētu. «Tas varbūt būtu izdevīgi Kalnciemā, kur blīvs iedzīvotāju skaits, bet ne leišmalē Vilcē,» nosaka I.Āna.
Latvijas Samariešu apvienības pārstāvis Viesturs Kleinbergs skaidro, ka viņa vadībā projekts par mājas aprūpi aizsākts jau 2009. gadā, bet tikai nupat izdevies vienoties ar atbalstītājiem – Sorosa fonds kopā ar citiem mecenātiem no ASV un Šveices esot gatavs tajā piedalīties ar 1,89 miljoniem eiro. Arī biedrības direktors A.Bērziņš šo sauc par lielu un starptautisku projektu, kas solās būt unikāls visā pasaulē.
Palīdzība nepieciešama simtam
Pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja I.Āna atzīst, ka vientuļu un aprūpējumu cilvēku novadā ir vismaz uz pusi vairāk, nekā patlaban saistošie noteikumi atļauj. Tādēļ tiek strādāts pie jauniem, kuros atbalsts varētu tikt paredzēts arī tādiem, kam bērni vai citi tuvinieki ir, bet tie atrodas tālu vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar uzņemties rūpes par radinieku. Tad gan pašvaldība plāno, ka aprūpējamajam būs jānāk talkā ar savu līdzfinansējuma daļu, piemēram, desmit latiem, ja vēlēsies saņemt samariešu pakalpojumu.
Aprūpējot kaut tikai 49 pašreizējos vientuļos ļaudis, biedrība no novada ik mēnesi saņemtu nepilnus 1500 latus. Tomēr novada Domes un samariešu organizācijas steidzīgos plānus var izjaukt to darbu uzraugošās ministrijas, vēršot uzmanību uz likumu ievērošanu. «Pašvaldībām ir tiesības izvēlēties veidu, kā nodrošināt sociālos pakalpojumus. Funkciju var arī deleģēt citai personai, taču tad tā jāatrod publisko iepirkumu kārtībā – izsludinot konkursu,» saka Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta eksperte Egita Dorožkina. ◆
