Ne valsts struktūras, ne pašvaldība, lai arī izrāda atbalstu iecerētā iekšlietu struktūru kompleksa būvniecībai bijušā Pārlielupes cietuma teritorijā, pašlaik nevar pateikt, kad reāli varētu sākties 18 miljonu latu vērtā centra celtniecība. Tikmēr dienesti – policisti un glābēji – dzīvo telpās, kurās remonts nav veikts gadu desmitiem.
Par kompleksa būvniecības plāniem pavasarī paziņoja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, solot sagatavot informatīvo ziņojumu valdībai. Taču arī pašlaik skaidrības par kompleksu nav, jo zeme joprojām pieder pašvaldībai, bet ministrija nav pieprasījusi tās atsavināšanu.
Palikušas piecas ēkas
Pārlielupes cietuma ēkas neapmierinošā stāvoklī no Tieslietu ministrijas Jelgavas pašvaldība pārņēma 2010. gada 30. augustā. Pašlaik Garozas ielā 31, bijušajā cietuma teritorijā, kas ir 3,2 hektārus plaša, nojauktas 16 būves, bet palikušas piecas – administrācijas nams, kameru tipa ēka, klubs, sardzes tornis un transformatoru apakšstacija. Pašvaldība nav paredzējusi nojaukt šīs būves, informē tās pārstāve Līga Klismeta. «Pašvaldība atzinīgi vērtē Iekšlietu ministrijas ieceri šajā vietā celt operatīvo dienestu kompleksu. Teritorija atļauj iekārtot arī autostāvvietu un helikopteru nosēšanās laukumu,» pašvaldības viedokli pauž L.Klismeta, skaidrojot, ka pieprasījuma gadījumā pilsēta ir gatava nodot valsts institūcijām zemes īpašumu Garozas ielā 31 šāda centra būvniecībai.
Atbilstoši pilsētas teritorijas plānojumam šajā pilsētas daļā ir paredzēta darījuma un sabiedriskā apbūve.
Gaida zemi no pašvaldības
Ministrija lēš, ka projekta īstenošana varētu izmaksāt 18 miljonus latu, taču pašlaik par detaļām runāt ir pārāk agri, atzīst Nodrošinājuma valsts aģentūras preses sekretāre Ieva Rekšņa. «Projektu izstrādāt vēl nevar, jo pašvaldība ministrijai nav nodevusi zemi,» viņa skaidro kavēšanās iemeslu.
Paredzēts, ka kompleksā mājvietu varētu atrast Valsts policija, Jelgavas un arī Zemgales apgabaltiesas prokuratūra, robežsargi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Telpas remontē paši
«Ideja nav slikta,» ieceri par visiem operatīvajiem dienestiem kopīga kompleksa izbūvi komentē VUGD Jelgavas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Andrejs Novikovs. Viņš gan atzīst, ka arī glābējiem nav skaidrības, kas ēkā tiks izvietots un vai Jelgavas ugunsdzēsējiem nākotnē būs divi posteņi, vai arī Pārlielupes būve tiks izmantota rezerves boksiem tehnikas glabāšanai.
Pašlaik Dobeles ielas namā izvietota gan Jelgavas daļa, gan Zemgales reģiona brigāde un reģionālais sakaru punkts. «Trešajā stāvā atrodas Zemgales reģiona brigāde, otrajā stāvā – mēs. Pirms vairākiem gadiem pašu spēkiem virsnieku kabinetus izremontējām, bet pirmais stāvs, kurā dežurē maiņas, nav remontēts ilgus gadus,» atzīst VUGD pārstāvis.
«Ziņas» pārliecinājās, ka telpas pirmajā stāvā ir ļoti sliktā stāvoklī – grīda vietām iebrukusi, sienām nodrupis apšuvums, arī virtuve, atpūtas un guļamtelpa iekārtota ļoti pieticīgi un prasa pēc remonta. Glābēji paši iegādājušies sev jaunu televizoru, arī personīgo datoru lietot nav aizliegts, taču interneta pieslēgums netiek nodrošināts.
Strādā arī apsardzē
«Tie, kas nāk strādāt, jau zina, kāda ir mūsu alga,» A.Novikovs stāsta, ka lielākā daļa glābēju pēc nodokļu nomaksas saņem 300 – 400 latu, tāpēc piepelnās arī citos darbos, piemēram, apsardzē, vai dibina savus uzņēmumus. Pašlaik vakanču daļā gan nav.
Jelgavas daļā dienā saņem vidēji divus trīs izsaukumus, tās pārziņā ir arī posteņi Elejā un Kalnciemā. «Mūsu teritorija ir ļoti plaša, arī paaugstinātas bīstamības objektu daudz, piemēram, uzņēmumi «Latraps» un «Kesko agro», kas glabā minerālmēslus, naftas bāze, dzelzceļš un Kaigu purvs,» ugunsdzēsējs par tehniku gan nesūdzas, visas automašīnas aprīkotas arī ar navigāciju. Dobeles ielas telpās izvietota arī darbnīca – ugunsdzēsēji māk apieties ar metināšanas aparātu, ja nepieciešams kāds darba tehnikas remonts. ◆
