88 procenti reģiona uzņēmēju nākamgad saglabās strādājošo skaitu, katrs desmitais radīs jaunas darbavietas
Aptaujājot gandrīz divtūkstoš uzņēmēju visā Latvijā, SEB banka izzinājusi uzņēmēju noskaņojumu brīdi pirms eiro ieviešanas. Skaidrojot aptaujas rezultātus Zemgalē, SEB bankas prezidents Ainārs Ozols uzsver – uzņēmējos reģionā ir lielāks optimisms nekā valstī kopumā.
Katrs piektais Zemgales uzņēmējs liek cerības uz eksporta tirgu apgūšanu, un gada laikā uzņēmumu skaits, kas lūkojas pāri valsts robežām, sarucis tikai par procentu, kamēr valstī – par 10 procentiem. Apgrozījuma kāpumu nākamgad plāno 91 procents aptaujāto Zemgales uzņēmumu. «Ir redzama attīstība un tiek izvirzīti jauni mērķi,» komentē A.Ozols. Zemgalē nākamgad savos uzņēmumos apņēmušies investēt 42 procenti uzņēmēju, kamēr Latvijā kopumā – par četriem procentiem mazāk, atklāj SEB bankas aptauja.
Apgrozīts rekords
Māris Peilāns vada uzņēmumu, kas nākamgad plāno ievērojamas investīcijas attīstībā. Jau pērn SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» aptuveni miljonu eiro investējusi Glūdas bitumena bāzē, divu gadu laikā par aptuveni 1,9 miljoniem eiro iegādāta modificētā bitumena ražošanas iekārta asfaltbetona rūpnīcai Vilcē, savukārt nākamgad uzņēmums plāno ieguldīt aptuveni miljonu eiro, lai rūpnīcu papildinātu ar modernu minerālmateriālu drupināšanas un skalošanas līniju. «Uzlabosim ražojumu kvalitāti un samazināsim izmaksas,» jauno iekārtu iegādes iemeslu pamato M.Peilāns. «Igate» šogad īstenojusi vairākus miljonu projektus gan Jelgavas Domes, gan VAS «Latvijas valsts ceļi» pasūtījumā – ievērojamākie ir Lielās ielas rekonstrukcija par 5 385 000 latu, kā arī Lietuvas šosejas posmu rekonstrukcija kopumā par 10 136 000 latu. Salīdzinot ar 7,5 miljonu latu apgrozījumu 2010. gadā, pērn tas vairāk nekā divkāršojies, sasniedzot 16,5 miljonus latu, taču aizejošais gads būs veiksmīgākais apgrozījuma ziņā «Igates» pastāvēšanas laikā, prognozē finanšu direktors Oskars Plonis. Tomēr, kā norāda «Igates» valdes priekšsēdētājs, peļņas prognozes nav tādas, lai uzņēmums justos pavisam droši. «Ja neveiktu investīcijas, peļņas rādītāji uzlabotos, bet bez jaunām iekārtām un ražotņu modernizēšanas šāgada lielos projektus nevarētu īstenot.» No gada uz gadu «Igate» investējusi, lai uzlabotu konkurētspēju un arī spētu izpildīt augušās ceļu būves kvalitātes prasības, nodrošinot labāku asfalta kvalitāti. «Kardināli labāku. Risām vasarās un plaisām ziemās uz ceļiem vairs nevajadzētu būt,» norāda M. Peilāns. Vai tā būs, cilvēki varēs pārliecināties, vērtējot uzņēmuma šogad paveikto, viņš piebilst. «Mūsu bāze un izejmateriāli atrodas šeit, reģionā, tāpēc mums jābūt ļoti konkurētspējīgiem vietējos projektos, bet ir reizes, kad iepirkumu konkursos zaudējam. Esam priecīgi, kad varam strādāt mājās, bet «milžu cīņas» par lētāko piedāvājumu ir neizbēgamas,» piebilst «Igates» vadītājs.
Jāizkāpj no personīgajām kurpēm
SEB bankas vadītājs nākamgad paredz inovāciju ieviešanu un uzņēmumu attīstību mērenākā tempā nekā šogad. «Kopumā uzņēmēji kļuvuši piesardzīgāki. Daudzi vēlas strādāt, saglabājot esošo un neuzņemoties jaunus riskus,» skaidro A.Ozols. «Ja piens kļūs dārgāks, tad būs slikti. Ja uzņēmumi ieguldīs lielas investīcijas, būs labi. Tik vienkārši valstī neies ne uz labo, ne slikto pusi,» norāda bankas vadītājs. «Inovācijas nav nekas kosmisks, tās var būt arī pavisam vienkāršas, piemēram, ieviešot citur neredzētu cepumu kārbu. Tas nenozīmē tūkstošus investēt, bet izdarīt kaut ko tādu, ar ko izcelties. Konfektes var ražot visi, «sāls» ir papīrītī,» skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Uzņēmējiem jāizkāpj no savām personīgajām kurpēm, un, skatoties uz ekonomiku kopumā, dažām nozarēm jāsamazina izaugsme, lai citas to kāpinātu,» viņš piebilst. «Mums nav jābūt nūģiem eiro skeptiķiem, jo par katru eiro, ko mēs iemaksājam ES, atpakaļ saņemam 4,5 eiro. Tomēr Latvijai nevajadzētu kļūt par pabalstu ekonomiku, plānojot dzīvi uz Eiropas Savienības fondu atbalsta,» valūtas maiņas priekšvakarā uzsver D.Gašpuitis.
Šogad SEB bankas izsniegto kredītu apmērs uzņēmējiem audzis, savukārt mājsaimniecības joprojām nevarot atļauties ilgtermiņa kredītus. Kā norāda A.Ozols, bankas saglabās piesardzīgu attieksmi arī pret daudzdzīvokļu namu siltināšanas projektiem laukos un turpmāk, izvērtējot pieteiktos projektus, analizēs, vai namos dzīvos cilvēki arī pēc desmit un vairāk gadiem. «Katru nedēļu pieci miljoni pasaules iedzīvotāju pārceļas no laukiem uz pilsētām. Kādreiz Latvijas laukos kolhozs deva darbu simtiem, tagad to pašu platību apstrādā viens lauksaimnieks un viņa ģimene,» ilustrē D.Gašpuitis. ◆
