Gausā tiesvedība un ne pārāk bargu sodu piemērošana par finanšu noziegumiem radījusi noziedzniekiem pieaugošu nesodāmības izjūtu, tā piektdien Eiropas Komisijas (EK) rīkotajā diskusijā “Finanšu noziegumu un korupcijas apkarošana: veiksmes stāsti Eiropā un mācības Latvijai” atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.
Tā ir viena no VID novērotajām finanšu noziegumu tendencēm. Vēl ir raksturīgi, ka fiktīvo uzņēmumu amatpersonas uzņemas atbildību par nelikumīgām darbībām, tādā veidā no soda pasargājot patiesos labuma guvējus.
Novērots, ka pēc riskanto komersantu jeb melnā saraksta ieviešanas par fiktīvu uzņēmumu amatpersonām izmantoti ārvalstu iedzīvotāji, kā arī paši noziedzīgo grupējumu organizatori visbiežāk uzturas ārvalstīs. “Noziedzīgi iegūto līdzekļu apjoms ir tik liels, ka var uzturēties ārzemēs. Tāpēc finanšu noziegumu apkarošanai ļoti nozīmīga ir starpvalstu sadarbība,” norādīja Čerņeckis.
Turklāt organizēto noziedzīgo grupējumu aizstāvji ir pazīstamākie advokāti, sacīja VID pārstāvis. Viņš arī atzina, ka sāktajos kriminālprocesos par naudas atmazgāšanu vairumā gadījumu iesaistīti bijušie un tagadējie VID darbinieki.
Diskusijā tās dalībnieki diskutēja par politikas plānošanas un ieviešanas iespējām, lai pilnveidotu finanšu noziegumu apkarošanas sistēmu Latvijā.
