Ukrainas kara aviācijas uzlidojumos teroristu bāzēm pie Kramatorskas pilsētas Doņeckas apgabalā nogalināti līdz 1000 teroristu, otrdien paziņoja pretterorisma operācijas štābs.
«Šobrīd ir grūti sniegt informāciju par precīzu iznīcināto teroristu skaitu teroristu dislokācijas bāzēs pie Kramatorskas. Līdz pretterorisma operācijas aktīvās fāzes sākumam, pēc izlūkošanas datiem, tur bija vairāk nekā pusotrs tūkstotis teroristu. Aviācijas uzlidojumos iznīcināti vairāki simti kaujinieku. Šis skaitlis var variēties 800 līdz 1000 teroristu robežās. Pārējiem izdevies aizbēgt. Vajag līdz galam attīrīt rajonu, lai varētu saskaitīt teroristu zaudējumus,» pavēstīja avots pretterorisma operācijas štābā.
Ukrainas tīmekļa izdevums «Ļivij Bereg» iepriekš otrdien vēstīja, ka Ukrainas armija pie Slovjanskas Doņeckas apgabala ziemeļos iznīcinājusi promaskavisko kaujinieku nometni, nogalinot 250 separātistu kaujiniekus.
Treniņnometni iznīcinājušas Dņepropetrovskas 25.atsevišķās gaisa desanta brigādes artilērijas vienības, izdevumam pastāstīja artilērijas virsnieks.
Nometnes teritorijā bijusi šautuve un virtuve, kurā trāpījuši artilēristu izšautie šāviņi.
«Kaujas vietā, kā ziņo izlūki, iznīcināti vairāk nekā 250 teroristi, no viņiem divas trešdaļas ir čečeni, pārējie – slāviska izskata cilvēki,» sacīja virsnieks.
Tagad ar artilēriju tiek apšaudīti separātisti, kas atrodas pie Novooleksandrivkas.
Ukrainas valdības pretterorisma operācijas vienības otrdien Donbasā sākušas uzbrukumu kaujiniekiem, kurā iesaistīta artilērija, tanki un kara aviācija.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka Krievija izmantos «visu esošo līdzekļu arsenālu» tautiešu aizstāvībai ārzemēs.
«Gribu, lai visi saprastu: mūsu valsts turpmāk enerģiski aizstāvēs krievu, mūsu tautiešu tiesības ārzemēs, tam izmantojot visu esošo līdzekļu arsenālu – no politiskiem un ekonomiskiem līdz starptautiskajās tiesībās paredzētām humānajām operācijām – tiesībām uz pašaizsardzību,» paziņoja Putins, Ārlietu ministrijā uzrunājot vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus.
«Kad es runāju par krievu cilvēkiem un krievvalodīgajiem pilsoņiem, es ar to domāju cilvēkus, kuri sevi jūt par tā dēvētās plašās «krievu pasaules» daļu – ne obligāti etniski krievu cilvēki, bet gan tie, kas sevi uzskata par krievu cilvēkiem,» sacīja Putins.
Viņš sīkāk nepaskaidroja, cik plaša varētu būt tāda «krievu pasaule».
