Pēdējais Zemgales pagasts
Ikdiena katram paiet savos darbos, nereti daudz neiedziļinoties, kā veicas radiem, draugiem un kaimiņiem. Tas attiecas ne tikai uz katru atsevišķu mājsaimniecību, bet arī uz lielākiem mērogiem. Tomēr kuram gan nepatīk pa mazu spraudziņu žogā palūrēt, ko dara kaimiņš. Arī «Ziņas» nolēma paskatīties, kas notiek tuvākos un tālākos kaimiņu pagastos un novados. Šoreiz viesojāmies Dobeles novada Bikstu pagastā, tālāk aiz tā Liepājas virzienā jau sākas Kurzeme.
Ne vienam vien Biksti asociējas ar ceļmalas krogu «Dzirnaviņas», pie kura vienmēr redz
piestājušus izsalkušus Liepājas šosejas ceļiniekus, tāpat ar sieviņām, kas turpat pie krodziņa abpus ceļam tirgo mežā salasītās sēnes un ogas. Bikstu pārvaldes vadītāja Irēna Dabra skaidro, ka šādu tradīciju sākušas sievas Kaķeniekos, bet Bikstu iedzīvotājas nav gribējušas atpalikt no kaimiņienēm.
I.Dabra Bikstu pagasta pārvaldē darbojas jau sen, bet par pārvaldes vadītāju strādā kopš reģionālās reformas – 2009. gada. Sākusi kā zemnieku konsultante pagastā, strādājusi arī grāmatvedībā.
Pēc apvienošanās – klusāk
«Bikstu pagastā man ir ļoti viegli strādāt (Irēna ir vēl viena Dobeles novada pagasta pārvaldes vadītāja), jo šeit es jau sen dzīvoju un strādāju – zinu visus zemes īpašumus, pazīstu iedzīvotājus jau vairākās paaudzēs,» stāsta I.Dabra.
Kopš pagastu apvienošanas novados Bikstos palicis klusāk, īpaši tāpēc, ka daudzus dokumentus tagad iespējams nokārtot elektroniski, iedzīvotājiem vairs nav nepieciešams tik bieži ierasties pagasta pārvaldē vai braukt uz novada Domi Dobelē. Taču elektronisko sistēmu ieviešana galīgi neesot samazinājusi vietējo aktivitātes kultūrā un sportā – faktiski katru mēnesi notiek dažādi pasākumi.
Pagasta pārvaldes vadītāja atzīst: «Mums liels pluss ir arī Rīgas–Liepājas autoceļš – daudzi šejienes iedzīvotāji brauc no rīta uz darbu Rīgā, bet vakarā atgriežas mājās, nav jāpārceļas uz galvaspilsētu pavisam, ērtā satiksme ļauj turpināt dzīvot šeit.»
Pēc viņas stāstītā, pagastā pārsvarā dzīvo lauksaimnieki, nav nedz īpašas ražotnes, nedz rūpnīcas. Pie Bikstu lielākajām graudkopju saimniecībām pieskaitāmas «Muldas», «Ziediņi», liellopu audzēšanā plaši darbojas «Kraujas».
Savu skolu sargā
Bikstos lepojas ar to, ka viņiem vēl joprojām darbojas pamatskola, kurā arī šogad mācības sāks pirmklasnieki. «Biksti robežojas ar Brocēnu, Jaunpils un Auces novadu, tāpēc pa kādam skolēnam ir arī no citurienes. Mēs cenšamies savu skolu nosargāt, lai to nelikvidētu. Tas ir svarīgi, ka pagastā darbojas skola,» atzīst Irēna. Vidusskolēni no Bikstiem lielākoties uz mācībām dodas uz Dobeli.
Pārvaldes vadītāja stāsta, ka iedzīvotāju skaits pagastā pēdējos gados ir samazinājies – daļa pārcēlusies dzīvot uz pilsētām tepat Latvijā, daļa aizbraukusi peļņā uz ārzemēm. Tomēr optimismu Bikstos neviens nezaudē. «Bērni turpina dzimt! Noturamies tādā līmenī, ka uz aptuveni 1000 iedzīvotājiem desmit bērnu gada laikā piedzimst. Šogad pagaidām ir pieci,» cerot uz vēl vismaz pieciem jaundzimušajiem līdz gada beigām, teic I.Dabra.
Pagastā izsenis lepojas ar ļoti aktīvu kultūras un sporta dzīvi. Arī pārvaldes vadītāja slavē pašdarbniekus, kas neatmet ar roku saviem hobijiem. Bikstos darbojas tautas deju kolektīvs «Bikstenieki», jauniešu deju kolektīvs «Rakstā», sieviešu vokālais ansamblis «Noskaņa», vīru vokālais ansamblis «Optimisti» un senioru deju kopa «Vēl aizvien».
Aktīvi strādā jaunā bibliotēkas vadītāja, kura pagastā sākusi arī amatierteātra darbību, un šogad bija skatāma jau pirmā izrāde.
Sporta un atpūtas centrā notiek regulāras nodarbības novusā,
galda tenisā, futbolā, basketbolā, volejbolā. Pirmsskolas vecuma bērniem tiek organizētas prāta spēles, rotaļas, stafetes. Pagasta sportisti piedalās rajona sporta pasākumos, kā arī sadarbības pagastu (Annenieki, Biksti, Zebrene) organizētajos sporta turnīros.
Pārvaldes vadītāja atzīst – pagastā var lepoties ar to, ka uzlabojas iedzīvotāju dzīves līmenis un samazinās pabalstu saņēmēju skaits. Garantētā minimālā ienākuma pabalstu pagastā pašlaik saņem vien divas ģimenes. «Tas, protams, ir apsveicami, ka trūcīgo un bezdarbnieku skaits ir krietni samazinājies, bet man savā ziņā tagad pietrūkst darbinieku. Pieradām jau, ka vienu laiku bija daudz pagaidu algoto darbinieku, kas strādāja pie mums teritorijas sakopšanā. Tagad tādu ir vien pāris,» secina I.Dabra. ◆
Dobeles novadā lielākais – Zebrus ezers
Zebrus ezers ir lielākais ezers Dobeles novadā. Izveidojies Lielauces paugurainē, tā platība ir 420 ha, garums – 3,6 km, platums – 1,75 km, dziļums – 3,9 m. No 1957. gada Zebrus ezers kopā ar Svētes ezeru veido 928 ha lielu komplekso dabas liegumu. Lieguma teritorijā ietilpst Zebrus ezers ar pilskalnu sistēmu ezera austrumu krastā, kā arī egļu un priežu mežu ainavas. Ezera krastos, purvos, mežos sastopamas retas aizsargājamo augu sugas. Ezera apkārtne bijusi apdzīvota jau sen. Par to liecina atklātās apmetnes vietas Elku un Lejascīsku pakalnos. Zebrus ezera skaistums un tā krastos dzīvojušo bikstenieku gaitas aprakstītas Kārļa Ieviņa romānā «Pie teiksmotā ezera».
Aptuveni 30 m augstais Ezerlūķu pilskalns atrodas Zebrus ezera austrumu krastā. Tas ir ar kokiem daļēji apaudzis, atsevišķi stāvošs paugurs lauka vidū. Kalna nogāze ezera pusē ir ļoti stāva. Ezerlūķu pilskalnā senos laikos ir pacēlusies stalta senlatviešu pils. Nostāstos minēts, ka uz to no otrpus ezeram esošā Elku kalna ir vedis Dievu jeb Priesteru ceļš – garš, akmeņains sēklis. Pa to priesteri briesmu brīžos steigušies rast patvērumu Ezerlūķu pilī. Netālu no pilskalna ir ezera stāvkrasts un avoti.
Starp Svētes un Zebrus ezeru apmēram 20 metru augstāk pār purvaino apkārtni paceļas Elku kalns. Senos laikos, kad ūdens līmenis bijis daudz augstāks un abi ezeri savienoti, tur bijusi sala. Elku kalnu uzskata par senču dievu pielūgšanas un upurēšanas vietu. Dzirdēts pieņēmums, ka tur bijusi zemgaļu centrālā kulta vieta. Kājnieku un velotakas aizvedīs arī līdz Krievkalniem, Lielajam Vipēdes ezeram, Slagūnes skoliņai, Cibēnu upurakmenim un citiem savdabīgiem objektiem. ◆
Vēstures liecības no senas pagātnes
Bikstu pagastā sakļaujas Kurzeme ar Zemgali. Bikstos krustojas Rīgas–Liepājas un Tukuma–Auces autoceļi. Pa mežaināko pagasta daļu ved Rīgas–Liepājas dzelzceļa maģistrāle.
Senākā zinātniski pierādītā laika zīme par cilvēka darbību šajā pusē ir neolīta laikmeta apmetne Zebrus ezera rietumu krastā. Seno latvju dzīvesvieta tur atradusies ap 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras – vismaz pirms 4000 gadu. Arheoloģiskie izrakumi Bikstu pagasta Lejascīskās veikti 1930. gadā. Vēl arheoloģiskas nozīmes atradumi, kas attiecas uz dzelzs laikmetu, bijuši Audaru un Vērpju māju tuvumā.
Senāk Jaunpils paspārnē
1576. gadā Kurzemes hercogs Gothards Ketlers Bikstu un Jaunpils zemes piešķīra bijušajam Dobeles komturam Matīsam fon der Rekem. Savukārt 1712. gadā Bikstus atdalīja no Jaunpils kā atsevišķu administratīvu vienību.
Kopumā novads smagi cietis 17. un 18. gadsimta karos gan no zviedru, gan krievu uzbrukumiem, laupīšanām, dedzināšanām. Pēc tam biksteniekus nīdēja bads un mēris. No tā laika saglabājušies Bikstu amatu pratēju darbi no plēstiem laukakmeņiem ar skaistiem oļu dekorējumiem, kā arī 1798. gadā mūrētais Upes krogs. Līdzīgā stilā 1897. gadā mūrēta tagadējā Upenieku veikala ēka.
19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē celtās sarkano ķieģeļu mājas, kurās cilvēki dzīvo vēl šobaltdien, būvētas no Bikstu ķieģeļu cepļa produkcijas.
1927. gadā Bikstu pagasta teritorija aizņēma 6161 hektāru. Iedzīvotāju skaits tolaik bija lielāks nekā tagad – 1213.
Karā noposta 50 saimniecību ēkas
Smagas un ilgstošas kaujas no 1944. gada rudens līdz 1945. gada martam postīja Bikstu apkārtni. 1945. gada marta beigās sākās iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS austrumu apgabaliem. Bikstu skolas muzeja vadītāja Maija Buivide pagaidām apzinājusi 34 ģimenes, kuras izvestas no pagasta 1940.–1949. gada represijās. Pēdējā karā Bikstos pilnībā nopostītas 50 saimniecību ēkas.
1948. gadā Bikstu pusē sākās kolhozu dibināšana. 1992. gada martā kolhozu pārveidoja par paju sabiedrību, bet 1994. gada 26. jūniju var nosaukt par kopsaimniecības «Biksti» likvidācijas datumu.
70. gadu sākumā apvienoja Bikstu un Zebrenes ciemus ar centru Bikstos. Bet 1989. gada beigās zebrenieki un bikstenieki ieguva savas teritorijas – Zebrenes un Bikstu pagastus.
Uz mācībām muižas ēkā
Pagasta lepnums ir 19. gadsimtā celtā Bikstu muiža – arhitektūras piemineklis. Muižas ēkai ir divi stāvi, tā celta vienkāršā taisnstūra formā. Ēkā saglabājušās krāsnis un dekoratīvā apdare, kāpnes, ziemeļu fasādē atrodas balkons ar dekoratīvām čuguna lējuma kolonnām un margām. Pie muižas ierīkots plašs parks ar retām koku sugām. Tagad ēkā darbojas Bikstu pamatskola.
Skola Bikstos iesvētīta jau 1861. gadā. Līdz 1902. gadam par skolotāju tajā strādāja Fricis Hunkens – Jāņa Jaunsudrabiņa draugs un līdzgaitnieks Bikstu pusē. 1928. gadā skolā darbojās sešas klases ar 180 bērniem. Līdz 1962. gadam skola ir septiņgadīga, līdz 1991. gadam – astoņgadīga. Mūsdienās Bikstu pamatskolas deviņās klasēs mācās apmēram 100 bērnu. ◆
