Skvērā pie vides objekta “Laika rats 100” augošajai Kanādas papelei pirmdien nolūzis liels skeletzars, ziņo Jelgavas pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”. Zars nokrita zaļajā zonā. Tas tika apzāģēts un teritorija sakopta, taču drošības apsvērumu dēļ apkārtējā zona šobrīd ir norobežota.
Lai gan zars bija nostiprināts ar stabilizācijas sistēmu, bojājumu novērst neizdevās. Pēc notikušā speciālisti veica koka vainaga apsekošanu un secināja, ka pārējās zaru savienojuma vietas ar stumbru ir stabilas, bet vainaga augšdaļā esošās stabilizācijas sistēmas – labā tehniskā stāvoklī.
Dabas eksperts un koku kopšanas tehniķis Gvido Leiburgs “Zemgales Ziņām” pavēstīja, ka notikušais nav uzskatāms par kritisku: “Spriežot pēc fotoattēliem, nekas traģisks nav noticis – ir nolūzis viens zars zaļajā zonā, neradot būtisku vides apdraudējumu vai negatīvas sekas. Lielākajai Latvijas Kanādas apsei (papelei) zemais un izvirzītais zars jau sen bija būtiski bojāts un to varēja nozāģēt arī pirms 15 gadiem. Pateicoties arboristu veiktajai koka kopšanai, tas visu šo laiku ir veicinājis koka augšanu, drošību un ilgtspēju.”
Leiburgs norāda, ka īpaši aizsargājamu koku apsaimniekošanā likumdošana paredz saglabāt koku ainavā pēc iespējas ilgāk, un šī konkrētā zara drošināšana bijusi unikāla: “Tik liela un tālu izvirzīta zara drošināšanas pasākumi bija unikāli Baltijas mērogā. Šādu zaru drošināšana ir ļoti reta situācija, un saprotams, ka var iestāties brīdis, kad zars nolūst. Tātad esam pietiekami ilgu laiku bojāto zaru saglabājuši.”
Eksperts arī norāda iespējamo risinājumu turpmākai apsaimniekošanai: “Paredzams, ka zaru varēs saglabāt atlūzušā stāvoklī, to apzāģējot un stabilizējot ar vienkāršu atbalsta konstrukciju, tādā veidā nodrošinot neordināru vides objektu.”
“Interesants fakts, ka Rīgā pie Brīvības pieminekļa Kanālmalas apstādījumos ir jau šāda unikāla Kanādas apse tikai dzeltenlapainā šķirne, kurai uz zemi balstītais zars pagājušā gadsimta vidū atzāģēts no koka un šobrīd apsakņotais zars veido jaunu koku 10 m attālumā no mātes koka,” turpina Leiburgs.
Jāatzīmē, ka 2025. gada vasarā Jelgavā augošajam kokam tika veikta vainaga kopšana un drošības uzlabošanas darbi. Tālākai dižkoka stāvokļa izvērtēšanai tiks pieaicināti eksperti, kuri sniegs atzinumu par nepieciešamajiem turpmākajiem apsaimniekošanas pasākumiem un koka nākotni.
Kanādas papeles stumbra apkārtmērs sasniedz 7,10 metrus, bet augstums – aptuveni 30 metrus, padarot to par lielāko koku Jelgavā un, pēc ekspertu vērtējuma, arī par lielāko šīs sugas eksemplāru Latvijā. Koks ir nozīmīgs ne tikai dendroloģiski, bet arī ainaviski un kultūrvēsturiski Baltijas mērogā, tādēļ tas atbilst īpaši aizsargājama koka statusam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264.
Iestāde “Pilsētsaimniecība” aicina iedzīvotājus ievērot norobežojumus un neuzturēties ierobežotajā zonā, līdz būs pabeigta koka stāvokļa padziļināta izvērtēšana.
