Jaunā VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) sagatavotā jaunā karte, kurā apkopoti tā dēvētie melnie punkti jeb vietas, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi, liecina, ka to skaits ir nedaudz samazinājies.
Ja 2009.–2011.gadā fiksētas 62 šādas vietas, tad 2011.–2013.gada pārskata periodā LVC noteikusi 58 melnos punktus. Savukārt 2007.–2009.gadā situācija bija visbēdīgākā – uz ceļiem bija 174 šādas vietas.
LVC statistikā par melno punktu tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši astoņi vai vairāk satiksmes negadījumi vai ir trīs vai vairāk bojāgājušie. Savukārt krustojums uzskatāms par melno punktu, ja šie negadījumi notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi.
LVC situācijas pakāpenisku uzlabošanos skaidro ar drošības pasākumu ieviešanu. Piemēram, Rīgas apvedceļa Salaspils–Babīte pašā sākumā agrākā bīstamā krustojuma vietā ir ierīkots rotācijas aplis, tāpat kā veiksmīgu piemēru LVC min uzstādīto uksoforu pie pagrieziena uz Baložiem uz Bauskas šosejas.
Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti arī ceļa infrastruktūrā Koknesē – uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi un izbūvēta Daugavpils šosejai paralēla iela, kā arī ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam, iepriekš reģistrētā melnā punkta Koknesē vairs nav.
Kā pirmais un izteiksmīgākais melnais punkts šobrīd ir noteikts Ventspils šosejas krustojums ar Jelgavas-Tukuma ceļu. Jau šogad to sāks pārbūvēt par rotācijas apli. Tāpat šogad tiks pabeigti tādi drošības uzlabošanas projekti kā gājēju celiņi Līgatnē un Ulbrokā, un apgaismojuma ierīkošana pie Baltezera kokaudzētavas uz Tallinas šosejas.
