Pirmo mācību gadu Jelgavas 4. sākumskolas pirmklasnieki iepazīst uzņēmējdarbības pamatus.
Finanšu pratība ir viena no prasmēm, kas skolēniem būtu jāapgūst pēc iespējas ātrāk. Ne tikai tāpēc, lai varētu ikdienā zinoši rīkoties naudu, bet arī saņemtu spēcīgu impulsu nākotnē, iespējams, atvērt savu uzņēmumu, pārliecināta Jelgavas 4. sākumskolas vadība, piedāvājot klasi, kurā bērni rotaļīgi mācās uzņēmējdarbības pamatus. Tāpat tas ļautu veiksmīgāk turpināt izglītību Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas profesionāli orientētajā komercnovirziena izglītības programmā.
Pirmdienas rīts Jelgavas 4. sākumskolas Ivetas Krūmiņas audzināmajā 1.f klasē. Kamēr puse no 30 skolēniem apgūst runas mākslu, pārējie jaunā skolotāja Ričarda Pāna vadībā zīmē iedomātu uzņēmēja portretu, viņa galvenos instrumentus un darba vidi, lai pēc tam pastāstītu par savu «varoni» citiem klasesbiedriem.
Taustīšanās gads
Piemēram, Henrijs prezentē arhitektu, kurš citiem zīmē mājas un palīdz tās uzcelt. Tāpēc viņam ir spilgti salātzaļš tērps ar svītrām un ķivere galvā, lai būvlaukumā nesavainotos, bet rokās galvenais darbarīks – zīmulis. Savukārt Paula rāda un stāsta par krāsainu meiteni Elizabeti. Viņa esot dizainere un ikdienā strādā ar datoru.
«Nodarbību veidoju tā, lai katram bērnam būtu iespēja izteikties. Tāpēc ir vieglāk, ja klase sadalīta grupās,» stāsta skolotājs, atzīstot, ka darbs ar pirmklasniekiem ir kas jauns un aizraujošs.
«Man patīk ar viņiem darboties. Sākumā tas bija liels izaicinājums, jo nezināju, kā man ies ar mazajiem. Vai viņi mani vispār uztvers kā skolotāju un klausīs, bet līdz šim izdevies ir ļoti labi,» vērtē R.Pāns, kurš ikdienā strādā ar Spīdolas ģimnāzijas skolēniem, bet 4. sākumskolā uz divām fakultatīvajām stundām ierodas vienreiz nedēļā. Viņš stāsta, ka šis gads uzņēmējdarbības prasmju apguvē vairāk ir taustīšanās un mēģināšana, kas darbojas, kas ne. Lai gan izveidots mācību plāns, ne vienmēr viss notiek «pa punktiem» – reizēm nākas pielāgoties bērnu interesēm un tā brīža noskaņojumam.
Ne visi būs uzņēmēji
R.Pāna stundās pirmklasnieki galvenokārt mācās par naudu – tās izskatu, nosaukumiem un vēsturi, kas sniedzas līdz laikiem, kad cilvēki norēķinājās ar gliemežvākiem. Bērni naudu ir zīmējuši un rēķinājuši, mēģinot, piemēram, saprast, cik saldējumu iznāk par konkrēto summu. Šajā ziņā laba praktiska stunda notikusi projektu nedēļas «Zaļā pasaule» laikā, kad uzņēmējdarbības klases skolēni kopā ar skolotāju devās uz lielveikalu. Tur bērniem bija uzdevums par aptuveni diviem eiro iegādāties projektu nedēļas tēmai atbilstošas preces, analizēt un pamatot savu izvēli. Kādam tas izdevies raiti, bet citam, piemēram, nācies atstāt daļu preču pie kases, jo nav pareizi aprēķināta kopējā vērtība. Rēķināšana ir arī viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem, mācoties par naudu, novērojis skolotājs. Ne visiem tas padodas un tāpat netieši ieskicē, kuram dzīvē varētu būt dots kļūt par uzņēmēju un kurš, visticamāk, meklēs pašizpausmi citās jomās. «To ļoti labi var redzēt – ir bērni, kuri, ja viņiem ļauj izvēlēties, ko attēlot, uzreiz zīmē naudu. Mums notikuši mini tirdziņi, kad skolēni zīmēja dažādas preces un naudu, izgrieza to un tirgojās. Kādam tas patika vairāk, citam mazāk,» novērojis R.Pāns, būdams pārliecināts, ka prasme rīkoties ar finanšu līdzekļiem ir svarīga un noderīga ikvienam neatkarīgi no izvēlētās profesionālās darbības jomas. Progress pirmklasnieku zināšanu līmenī manāms jau patlaban. «Sākumā bērni par naudu gandrīz neko nezina. Izņemot, ka to var dabūt bankomātā – pieej un paņem, cik vēlies!» smej skolotājs.
Viņš piebilst, ka priekšmetu palīdz apgūt arī dažādu profesiju iepazīšana. Piemēram, skolēni pētīja, kuras no tām nepieciešamas skolā, kā arī stāstīja par savu vecāku profesijām. Savukārt stundas noslēgumā bērniem bonusā iespējams skatīties īsfilmiņas angļu valodā «Slepenais miljonāru klubs» kārtējo sēriju.
Uz skolu ar divām norēķinu kartēm
«Katru gadu domājam, ko jaunu mēs varētu skolēniem piedāvāt papildus obligātajai mācību programmai, lai viņi tepat, skolā, varētu attīstīt savas spējas. Tie nav novirzieni, bet fakultatīvās nodarbības konkrētām klasēm. Piemēram, aktiermeistarība, kustību plastika, vizuālā māksla, dziedāšana, dejošana. Ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības tēma patlaban ir ļoti aktuāla, vadības sanāksmē radās ideja no rudens piedāvāt arī šādu 1. klasi,» pamato Jelgavas 4. sākumskolas direktore Agita Lundberga.
Viņa stāsta, ka, sākoties uzņemšanai 1. klasēs, vecāku interese bijusi ļoti liela – 1.f izdevies nokomplektēt pirmajā dienā. Šīs klases bērni papildus obligātajām stundām, izmantojot rotaļu elementus, apgūst ne tikai uzņēmējdarbības pamatus, bet arī runas mākslu, lietišķo etiķeti un šaha spēli, jo «uzņēmējdarbībā ir ļoti svarīgi domāt piecus soļus uz priekšu», teic direktore, būdama pārliecināta, ka visas šīs prasmes ir vajadzīgas nākotnei un attīstībai. Tās tāpat noderēs vēlākās klasēs, mācoties ekonomiku, kā arī turpinot izglītību Spīdolas ģimnāzijas komercnovirziena klasē, ko A.Lundberga saskata kā loģisku turpinājumu šajā mācību gadā 1.f klasē iesāktajam.
Šie bērni gan nav vienīgie izredzētie, kam dots iepazīties ar biznesa pasaules noslēpumiem. Skola iesaistījusies biznesa izglītības biedrības «Junior Achievement Latvija» programmas aktivitātēs, un finanšu pratība tiek nopietni aplūkota arī sociālo zinību stundās, kurās skolēni izstrādā savus biznesa plānus, stāsta direktore, šajā darbā īpaši uzteikdama skolotāju Dinu Sēju.
Tomēr līdz pietiekamam skolēnu finanšu pratības zināšanu līmenim vēl ir, kur tiekties. «Bērnu prasmes rīkoties ar naudu ir dažādas. Manuprāt, problēma ir tā, ka daudzi vecāki dod līdzi uz skolu pārāk lielu summu, ko bērnam ir liels kārdinājums notērēt. Nesaprotu, kāpēc 1. klasē skolēnam ir līdzi divas kartes – bankas karte un elektroniskā skolēnu apliecība, ar ko var norēķināties skolas virtuvē. Taču skola to nevar ne izkontrolēt, ne ierobežot,» pauž izglītības iestādes vadītāja, izsakot cerību, ka pirmkārt ģimenē naudas lietām tiks pievērsta aizvien lielāka uzmanība. ◆
