Pavasaris, tāpat kā rudens, ir laiks, kad lašveidīgās zivis kļūst aktīvas un līdz ar viņām arī makšķerētāji. Ierastās upes, protams, ir tās pašas vecās – Venta, Salaca, Mazirbe un Gauja. Savulaik itin prāvā skaitā laši ienāca arī Daugavā, bet nu jau ir kāds ilgāks posms, kad tur šīs sugas zivis manāmas aizvien retāk. Savukārt Gauja, kur lašveidīgās drīkst ķert, bet nedrīkst paturēt, katru gadu ir praktiski «topa» pirmajā vietā.
Savukārt Ventā un Salacā, nopērkot attiecīgas licences, vienu lašveidīgo zivi uz katru drīkst paturēt, protams, ievērojot likumā noteiktos izmērus. Lasim tie ir, kā minimums, 60 centimetru, taimiņam – 50. Katram kārotājam, kas tomēr vēlas riskēt un paturēt lašveidīgo neatļautā daudzumā, lielumā, vietā vai laikā, vēl der ielāgot, ka par ikvienu zivtiņu, inspektora ķepās nokļūstot, nāksies šķirties no 715 eiro. Tad ir visas iespējas parēķināt, cik lašu par minēto summu varētu iegādāties zivju tirgus paviljonos Latvijā.
Piemeklējam rīkus
Pietiek biedēt tautu, ķeramies pie praktiskām lietām! Vispirms par to, ar kādu spiningu darbosimies. Pārsvarā, un tas jau ir pierādījies, spiningotāji lašu un taimiņu copē izvēlas ātrās akcijas kātus. Patiesībā tie ir tā saucamie ejošie modeļi un it kā kalpo daudz pateicīgāk nekā citi. Es gan teikšu tā – ja strādā ar šūpiņa mānekli, tad var izmantot cieto kātu, bet, ja vairāk prāts tomēr nesas uz vobleriem, izdevīgāks būs parabols. Ar cieto kātu nekad nevar aizmest tālāk vieglus mānekļus, savukārt spiningiem kāts strādā vienādi visā garumā.
Visbiežāk lasim tiek izvēlēti spiningi ar testu no pieciem līdz 36 gramiem – tā ir tāda vidēja klasika. Kāta garums atkarīgs no vietām, kur visbiežāk spiningo. Ja gribi piekļūt stipri aizaugušās un makšķernieku mazāk apmeklētās vietās, ņem īsāku spiningu, taču minimālais garums būs 270 centimetru. Ļoti daudzi paziņas lašu un taimiņu copei pārsvarā izvēlas kātus, kas ir tieši 300 centimetru gari. Tas ir zelta vidusceļš. Nākamais garums jau ir līdz 330 centimetru. Brīvā mānekļa iemešanas teritorijā šis garums ir perfekts laša vai taimiņa izvadīšanai, jo ļoti elastīgi strādā un amortizē spēcīgo zivju rāvienus.
Auklu izvēle – piņķerīga lieta
Esmu sastapis ne vienu vien spiningotāju, kas nespēj atrast vispiemērotāko pīto auklu, un nav svarīgi, uz kādu zivi tā tikusi mērķēta. Nez kāpēc pārsvarā visbiežāk problēma ir metiena brīdī iespējamie mezgli. Ja tā būtu monofilā aukla, iespējams, galva tik traki nesāpētu, bet pītā tomēr rada krietnu iztrūkumu naudas maciņā. Pirmkārt izvēle jāizdara pēc jau pazīstamiem zīmoliem. Ja neesat audzis mucā un barots caur spundi, tad informācijas netrūkst. Taču viena lieta ir informācija kā teorija, bet otra – tās kā izmantošana praksē. Pīto auklu diapazons ir ļoti plašs. Spiningotāju vidū nebūt nav tik daudz copmaņu, kas var atļauties izmantot augstākās klases pītās auklas, kuru cenas vienam otram šķiet jau kosmiskos augstumos. Ainārs Eglītis, viens no Latvijas spiningošanas izlases dalībniekiem, kā īstenu budžeta klases pīto auklu min «Varivas», kas veikalos maksā aptuveni 23 eiro. «Varivas» PE auklu izmanto arī sporta makšķernieki, un ļoti laba tā ir tieši lašu ķeršanai, jo ir pavisam vienkārša. Izšķir četru un astoņu dzīslu kasetes. Atšķirība tāda, ka astoņu dzīslu aukla ir tievāka, stiprāka un gludāka, tajā pašā laikā izmantot tieši uz lašiem vai smilšainākās un akmeņainākās vietās labāk ir četru dzīslu auklu. Šī gan nav vienīgā attiecīgā noteiktās klases aukla. Praktiski visas četru dzīslu auklas ir vairāk vai mazāk vienādas ar vienādām cenām. Arī A.Eglītis iesaka ņemt tikai pazīstamu firmu ražojumus, kaut vai tie ir lētāki par mazāk zināmiem. Nekādā gadījumā nevajag pirkt neizprotamas izcelsmes ražotāju auklas. Šāda versija sola daudz pārsteigumu, un kam gan tas ir vajadzīgs. Diametri, kilogrami būs viens, bet praksē būs pavisam cits rezultāts.
Auklas garumi un mānekļi
Labāk ņemt kasetes, uz kurām uztīts 100 metru, un garākas pītās auklas. Priekšrocība ir darbībā, ka auklu var pārtīt no otra gala, kad vienā tinuma galā tā ir rūpīgi atstrādāta gada garumā. Tikpat labi var no garākas auklas nogriezt sākuma posmu, ja redzams, ka tas darbības dēļ kļuvis defektīvs.
Ja skatāmies mānekļu virzienā, tad lašveidīgo zivju copē dominē vobleri un šūpiņi. Ar šūpiņiem var tālāk aizmest, tad tos vienkārši velt pa grunti līdz ar straumi. Lasis vai taimiņš pievērsīs uzmanību tieši skaņai. Savukārt ar vobleru iespējams labāk izspēlēt. Noteikti jāiegādājas tikai peldošie, un tad pa ūdens virsmu mānekli var aizpeldināt ļoti tālu. Tas būs ļoti svarīgi brīdī, kad ūdeņi kļūst dzidri. Ja runājam par krāsām, vairāk pieskaņojamies ūdens tīrībai. Jo tas duļķaināks, jo māneklis ir košākās krāsās, un otrādi.
Noteikti lašu copē nelieto metāla pavadiņas. Kā pavadiņa ir speciālais florkarbons, kam ir cieta struktūra un kas tik ātri nenodilst, velkot mānekli pa smiltīm un akmeņiem.
Visbiežāk meklētās lašu un taimiņu uzturēšanās vietas saistītas ar akmeņainu gultni, krāču lejteci un, ūdens līmenim sasniedzot vasaras līmeni, arī bedres. ◆
