Somi lepojas, ka izdzer visvairāk kafijas uz vienu iedzīvotāju pasaulē.
Mana draudzene, kas dzīvo Pērnavā, vasarās parasti pukojas, ka pilsēta pilna ar kūtriem, miesās apaļiem un gaišmatainiem somiem, kuri atbraukuši atpūsties «pa lēto». Trīs dienās Helsinkos apaļos un blondos gan īpaši nemana. Varbūt tāpēc, ka tā ir tipiska Eiropas galvaspilsēta, kurā netrūkst iebraucēju no visas pasaules, bet iespējams tāpēc, ka šāds somu veidols vienkārši ir stereotips, kas valda Igaunijā.
Tālie ziemeļnieki
Sastaptie somi, lai arī tiešām nav pārāk tumšmataini, pilnīgi noteikti nav kūtri un starptautisko semināru noorganizējuši augstākajā līmenī. Paši gan viņi paironizē par savu kautrīgumu un intraverto dabu. Vietējais iedzīvotājs Niklāss, kurš pa pusei ir zviedrs, ar smaidu stāsta, ka liftā, satiekot svešinieku, somu tautības cilvēks noteikti atrod kaut ko ļoti interesantu, ko pētīt savu kurpju purngalos. Somi patiešām neesot naski uz «small talks» (nelielas, ikdienišķas sarunas – angļu.val.). Semināra dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūliņ steidz piebilst, ka tas laikam vieno mūs visus. Iespējams, intraverto šīs valsts iedzīvotāju dabu izskaidro Somijas atrašanās tik tālu ziemeļos.
Somija (somu: Suomi, zviedru: Finland) ziemeļrietumos robežojas ar Zviedriju, ziemeļos ar Norvēģiju un austrumos ar Krieviju. Somiju apskalo divi Baltijas jūras līči – dienvidu daļu Somu līcis, kurš atdala Somiju no Igaunijas, bet rietumu daļu Botnijas līcis. Aptuveni trešdaļa valsts teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.
Somijā dzīvo tikai 5,4 miljoni iedzīvotāju. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā Latvijā, lai gan pēc platības (337 tūkstoši kvadrātkilometru) tā ir viena no lielākajām ES. Somija ir arī viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju mīt valsts dienvidos, galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas – somu un zviedru, lai arī 92 procenti iedzīvotāju ir somi, bet zviedri – tikai seši procenti.
Vēstures fakti liecina, ka pēc Somijas krusta kariem līdz 13. gadsimta beigām reti apdzīvotā Somijas teritorija nonāca Zviedrijas pakļautībā. Zviedrijas kontrolē tā bija līdz pat 1809. gadam, kad nokļuva Krievijas impērijas pakļautībā. Tieši atrodoties Krievijas sastāvā, somi sāka attīstīties kā nācija, līdz 1917. gadā Somija kļuva par neatkarīgu valsti. Mūsdienās tā ir parlamentāra republika.
Bez pērlēm, bet ar odziņu
Helsinki ir arī valsts lielākā pilsēta. Galvaspilsētas reģionā (Helsinkos, Espo un Vantā) dzīvo apmēram 1,2 miljoni iedzīvotāju, bet pašos Helsinkos – vairāk nekā 600 000.
Somijas galvaspilsēta diez vai pieder pie tām, kur tūristi sajūsmā spiegtu par skaisto arhitektūru. Drīzāk otrādi – ja tur pabūts tūrisma neaktīvajā sezonā, kad ziemeļu zemē pārsvarā ir pelēks un vējains, šķiet, ka nekā īpaša, ko pilsētā redzēt, nav. Tomēr Helsinkiem ir savas «odziņas». Pirmā un iespaidīgākā ir skaistā baltā katedrāle, kuru parasti apmeklē visi pilsētas viesi. Helsinkos pilnīgi noteikti ir interesanti muzeji, piemēram, Laikmetīgās mākslas muzejs, tāpat pilsēta lepojas ar mūzikas un mākslas festivāliem. Piemēram, visa šā gada garumā tiek svinēta slavenā komponista Jana Sibēliusa 150. dzimšanas diena, un tai par godu notiek visdažādākie pasākumi. Tūristiem noteikti tīkams liksies fakts, ka Helsinkos ir ārkārtīgi daudz kafejnīcu. Paši somi lepojas, ka tieši viņi izdzerot pasaulē visvairāk kafijas uz vienu cilvēku – tas esot apmēram 10 kilogramu grauzdētas kafijas gadā. Pat parastā darba dienas rītā (turklāt ļoti vējainā) tirgus laukumā izvietotajās kafejnīcu teltenēs somi malko savu rīta kafiju un neskaitāmās kafejnīcas pildās ar apmeklētājiem.
Helsinki ir lielākais politikas, izglītības, finanšu, kultūras un pētniecības centrs valstī, kā arī viena no lielākajām Ziemeļeiropas pilsētām. Aptuveni 70 procenti no visiem ārvalstu uzņēmumiem Somijā ir izvietoti Helsinku reģionā.
Līdz Somijas neatkarībai 1917. gadā Helsinki bija pazīstami ar zviedrisko nosaukumu Helsingforsa. Pilsēta dibināta pēc Zviedrijas karaļa pavēles 1550. gadā pie Vantānjoki upes grīvas. Sākumā tā bija diezgan neliela, ar vienkāršiem koka namiem. 1640. gadā zviedru zemes pārvaldnieks Somijā licis pārvietot Helsinkus tuvāk jūrai. Ziemeļu kara laikā no 1713. līdz 1721. gadam krievu karaspēks okupēja Helsinkus. Somu kara laikā 1808. gadā krievu karaspēks pilsētu okupēja vēlreiz, bet pēc gada tajā izcēlās ugunsgrēks, kas iznīcināja divas trešdaļas apbūves.
Saunā spriež par politiku
Vēl viena neatņemama somu dzīves sastāvdaļa ir sauna. Kad vietējai iedzīvotājai pajautājam, ko viņa iesaka apmeklēt Helsinkos, ilgi nedomājot, viņa nosauc publisko saunu. Nereti dažādos statistikas datos tiek piesaukts, ka vairāk nekā 90 procentiem Somijas iedzīvotāju esot savas personīgās saunas. Sauna ir teju obligāta sastāvdaļa arī Somijas viesnīcās un viesu namos. Kā zināms, somi pat rīko saunā sēdēšanas čempionātus. Protams, arī mūsu semināra programmā iekļauts tradicionālais saunas apmeklējums. Viesnīcā, kur esam izmitināti, saunā gājējiem pieejams balkons, kur atpūsties, vērojot balto pilsētas katedrāli un māju jumtus. Iespaidīgi.
Šādi starptautiski semināri, kuros ir iespēja parunāties ar dažādu valstu pārstāvjiem, ļauj secināt, ka problēmas visur ir līdzīgas. Čehiete saviesīgajā pasākumā sūkstās par savas valsts prezidentu, bet somi visās pasākuma dienās aktīvi spriež par nesen notikušajām parlamenta vēlēšanām – sakaujot līdzšinējā premjerministra Aleksandra Stuba vadīto kreiso un labējo partiju koalīciju, uzvarējusi opozīcijas Centra partija. No parlamenta 200 mandātiem tā saņems 49, bet labējā spārna eiroskeptiķu Somu partija, kuru vada harizmātiskais Timo Soini, ierindojusies otrajā vietā un iegūs 38 mandātus. Sagaidāms, ka Centra partijas līderis informācijas tehnoloģiju jomas miljonārs un politiskais iesācējs Juha Sipila kļūs par Somijas nākamo premjerministru. Savukārt A.Stubs pēc vēlēšanās ciestās sakāves iesniedzis demisijas rakstu.
Vēlēšanas somi apspriež ļoti aktīvi, pat zaudējot savu ziemeļniecisko atturīgumu, jo, cik var noprast no stāstītā, rezultāti ir samērā negaidīti. Sarunas par jaunās valdības izveidošanu gan varot ilgt vairākas nedēļas un galvenokārt koncentrēšoties uz valsts ekonomikas izaugsmes atjaunošanu, ko negatīvi ietekmējusi lejupslīde mežrūpniecības un informācijas tehnoloģiju nozarēs. ◆
