Aprīlis sadzirdinājis mūs ar bērzu sulām un apbēris ar pirmajiem pavasaru ziedu ķekariem – narcisēm, tulpēm. Maijs sevi piesaka ar vienu, bet bezgala dziļi ietilpīgu vārdu – ziedonis! Dabas ziedonis un Dzejnieka dzimšanas dienas mēnesis.
Valsts ir augšāmcēlusies – pirms 25 gadiem, Imants Ziedonis pateicis trāpīgākos vārdus par Lielo notikumu.
Dzejnieka dzimšanas dienas gaidās maija vēji viņa dzimtās Ragaciema mājas apbalvo ar baltu kaiju bariņiem, tās labi saskan ar baltu ķiršziedu kupenām, baltu jūras viļņa putu cekuliņu. Man ir dzejolis «Nenoteiktās bijas motīvs», kuru veltīju dzejniekam aizejot, un tajā ir rindas:
Tepatās Ragaciemā
Zivis no zemūdens uz mani skatās
Un vecis pīpi bāž un dūmu velk
Tik mierīgi kā upe tek
Un kupla sieva kupli dārzā stāda baltu puķi
Un viņas galā tautasdziesma dzied.
Latvijas atdzimšanas dienas priekšvakarā Dainu skapī sameklēju tautasdziesmu par dzimšanu. Piedzimstot jaunā dzīvība atnāk uz zemes kā balta lapa, kurā tad dzīves laikā ierakstās viss piedzīvotais. Dainu var attiecināt gan uz cilvēku, gan dzimstošu valsti.
Es piedzimu bez naudiņas,Bez gudrā padomiņa.Dieviņš man naudu deva,Laima gudru padomiņu.
Tautasdziesma mums stāsta, kas ir devēji, kas ir gādātāji. Ziedonis to labi zināja, jo viņš saka: «Tautasdziesmas… tur ir iekšā dvēsele. Ir jāmāk nolasīt tautasdziesmu sistēmu, tad tu jau vari ieraudzīt gan kosmopolītiskus elementus, gan nacionālo, gan sevi pašu personiski, jo tur viss ir iekšā. Tā ir apgaismošanās vieta. Jā, dievišķā Apgaismība tur ir… Gudrība no tautas ir nonākusi caur mums, caur dzejniekiem, un, kā mēs runājām, – tās atblāzmas, atspīdumi, atskaņas…»
Kādi lieli dzejas lauki ir kopti un joprojām plaukst latviešiem – tautasdziesmas lauki, Ziedoņa dzejas lauki. Bez tiem Latvija nav Latvija, bez tiem mēs neesami tie, kas mēs esam.
Ziedonis to zināja un darīja savus zemes darbus – atbrīvoja dižkokus, meklēja dižakmeņus, izstaigāja Latvijas lielceļus. Meklētājs, brīvais gars, kurš redzēja dziļāk un vairāk par pirmo viegli uzveramo virskārtu, viņš redzēja gaismas pirmavotus un juta, no kurienes tie plūst.
Paņemsim rokās kādu no Ziedoņa dzejām, atradīsim tās īstās rindas. Dzejnieka dzimšanas dienas un Latvijas atdzimšanas dienas gaismā izlasīsim tās.
Svinēsim sevi kā daļu Latvijas, kas, pirms 25 gadiem atdzimusi, joprojām ceļas, top, aug savā spēkā. ◆
