Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu, svētku priekšvakarā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi».
Izstāde aptver laika posmu no 1987. gada līdz 1991. gada augustam. To veido piecas daļas: «Soli pa solim pretim neatkarībai» (1987. gads – 1990. gada 4. maijs), «4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi» (1990. gada 4. maijs), «Mērķis sasniegts» (notikumi pēc 1990. gada 4. maija laikā līdz 1991. gada 21. augustam), «Notikumi Jelgavā atmodas laikā» (1987.–1990. gads) un «Jelgavas pilsēta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads ar viņiem lepojas» (Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti, novadnieki, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu).
Atklājot izstādi, atmiņās un tā laika sajūtās dalījās gan vēsturnieks un Jelgavas Domes deputāts Andris Tomašūns, gan Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. A.Tomašūns, rosinot klātesošos katru reizi uz muzeju nākt ar dāvanām, tam dāvināja kopā ar Gunāru Kurloviču sarakstītu Latvijas vēstures grāmatu 5. klasei.
Pret PSRS totalitāro mantojumu vērsta tautas atmodas kustība Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā sākās 20. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē. Tobrīd vēl piesardzīgi, bet tika apspriesta ideja par neatkarības atjaunošanu. Jau 1989. gadā trīs Baltijas republiku – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – tautas nacionālās atmodas kustības jeb Tautas frontes bija uzņēmušas ideoloģisko kursu uz pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu. Jaunievēlētā Latvijas Augstākā Padome uz savu pirmo sesiju sanāca 1990. gada 3. maijā, un jau nākamajā dienā 138 deputāti nobalsoja par Neatkarības deklarāciju. ◆
