Mārim Čaklajam ir tāds dzejoļu krājums «Pirmdiena». Sens (pagājušā gadsimta sešdesmitie gadi), bet spēcīgs. Turklāt bibliogrāfija uzrāda, ka pirmais. Ja ar tādu pirmdienu sāk, tad ir vērts visu nedēļu turpināt.
Protams, netrūkst ļaužu, kam pirmdiena nekad nav bijusi laimīgā diena. Pārāk tuvu vēl brīvdienas atskaņas, lai tā uzreiz ieietu ritmā. Kā nupat – četras brīvdienas, un jaunie darbi jāsāk ar otrdienu. Gluži kā pēc Lieldienām. Vai Ziemassvētkos tā mēdz gadīties, vai kādā valstisku svētku reizē. Un ritms izjūk. Bet bez ritma nevar. Kā karavīri 4. maija parādē – ritmā, kaut arī pirmdiena. Bet varbūt tieši tāpēc arī solis bija brašs, ka pirmdiena. Kas zina, kā būtu otrdienā.
Droši vien arī diriģents Aigars Meri savu programmu «Mūzika un Jelgava pāri laikiem» sāka mēģināt pirmdienā. Jo viss izdevās. Bet lielākais prieks, ka arī mēs, jelgavnieki, varam saņemties kam īpašam. Nevis tikai jūsmojam pie TV ekrāniem, cik skaists pirms gada bijis koncerts «Dzimuši Rīgā», kur vienuviet izdevies pulcēt ievērojamākās šai pilsētā vai visā Latvijā dzimušās muzikālās zvaigznes – operdziedātājus un mūziķus, kuru vārds labi pazīstams arī citviet pasaulē.
Aigars Meri pierādīja, ka varam sarīkot ne sliktāku «Dzimuši Jelgavā», jo visi 1. maijā uz skatuves esošie vai nošu zīmēs ierakstītie ja nu ne gluži dzimuši, tad vismaz kaut kādā veidā ar Jelgavu saistīti. Pat Ferencs Lists un Rihards Vāgners izrādās mūsējie – jelgavnieki. Tā jau var jebkurus faktus piemeklēt – teiks skeptiķi. Lai meklē, un, ja atradīs, es kā jelgavnieks tikai priecāšos. Kā priecājas Aigars Meri, kārtējo interesanto skaņdarbu kādā nošu bibliotēkā atrodot. Ne tikai atrodot, bet ne jau bez pūlēm un labu cilvēku atbalsta līdz krāšņam gala rezultātam novedot. Te nu pie labiem cilvēkiem jāpieskaita arī pilsētas laicīgā likteņa lēmēji, un var tikai minēt, cik reižu idejas autoram un virzītājam nācies pierādīt savu taisnību, lai koncertēt brauktu ne tikai no Rīgas un Igaunijas, bet lidotu arī no Šveices. Toties nu mēs esam lepni. Par smalku koncertu smalkā sabiedrībā, kādu jau sen bijām pelnījuši.
Tāpat kā Johana (Jāņa) Valtera diplomdarbs «Tirgus Jelgavā», kas nu līdz ar viņa un citu izcilu laikabiedru šedevriem līdz mēneša beigām raduši mītnesvietu savā pilsētā.
Un arī Agijas Pizikas un Daces Micānes-Zālītes «Spēka dziesmas Jelgavā» tika izdziedātas, ja skatās kalendārā, tad pirmdienā. Mēdz būt pirmdienām arī īpašs spēks. Ja vien protam pēc tam atkal uztvert pareizo ritmu. ◆
