Bijusī jelgavniece Ilze Šmēdiņa-Biezā dzīvo apmēram 40 minūšu brauciena attālumā no Barselonas, Vilanovā i la Geltru. Ilze kopā ar ģimeni trešo gadu apmetusies Katalonijas reģionā, bet pirms tam divus dzīvoja netālu no Alikantes Valensijas reģionā.
Pavasaris Barselonā turpinās – zied dažādi skaisti koki, krūmi, kuru nosaukumus nemaz nezinu. Dzīve pilsētā kļuvusi ļoti rosīga, tūlīt, tūlīt sāksies vasaras sezona. Pludmales tiek labiekārtotas, tajās top «čiringito» (spāņu val. «El Chiringuito» ) – pludmales kafejnīcas ar galdiņiem un nojumēm. Pilsētas piekrastes zonā tiek atvērtas daudzas jo daudzas kafejnīcas, kas bija slēgtas visu ziemu. Ielās pastaigājas pilsētas viesi – neparasti balti angļi, norvēģi un vācieši.
Arī mums šogad bija garas 1. maija brīvdienas. Darbaļaudis atpūšas – viss ciet, bet esam jau pieraduši, ka uz svētdienām un svētku dienām ar pārtiku jānodrošinās jau laikus. Jā, varbūt mums, pircējiem, tā ir neērtība, bet man patīk, ka viss ir slēgts un veikalu darbinieki ir kopā ar savām ģimenēm. Nesen mums bija pirmā īsteni karstā diena – 27 grādi, pludmales pilnas, visi ķer saules starus, bērni šļakstās pa ūdeni. Mana draudzene Madara, kas ciemojās pie manis, pat iegāja nopeldēties un teica, ka nemaz jau tik auksts neesot. Man gan ūdens vēl liekas auksts, es pagaidīšu.
Kopš dzīvojam Spānijā, iespēju robežās apceļojam tuvējās skaistākās vietas, nesen bijām Žironā (spāņu – Girona), uzkāpām pilī, izstaigājām senos pilsētas rajonus un arī parku. Manam dēlam Ričardam ļoti patika stāsti par to, ka te dzīvojuši īsti bruņinieki un princeses, viņš centās iejusties bruņinieka tēlā, soļojot pa pils mūriem.
