Otro nedēļu Aspazijas un Draudzības ielas apkaimē ik pa laikam tiek manīta kāda noplukusi lapsa, kas nebaidās no cilvēkiem un klīst pa māju pagalmiem. Pašvaldība atzīst, ka lapsas pilsētas nomalē ir savairojušās, un sola kaut ko darīt lietas labā. Varbūtība, ka klejojošās lapsas pārnēsā cilvēkiem bīstamo trakumsēgu, ir maza, uzskata veterinārmediķi. Tomēr pilnībā to nevar izslēgt. Tādēļ mājdzīvniekus, sevišķi kaķus, ieteicams vakcinēt.
Īsās ielas iedzīvotāja Anna Neļķe teic, ka viņas mājas apkaimē manītā lapsa nebaidās no cilvēkiem un to nevar aizdzīt prom. «Zvanām uz «Pilsētsaimniecību», mums atbild, ka informācija par lapsu jau ir saņemta, ka tie ir viltīgi dzīvnieki, ko noķert grūti. Taču mums no tā labāk nekļūst,» dusmojas A.Neļķe. Īpaši viņa ir norūpējusies par mazbērniem, kas ir pirmsskolas vecumā un neapzinās klejojošā dzīvnieka bīstamību. «Līdzās mūsu privātmāju rajonam atrodas 5. vidusskola un bērnudārzs,» uzsver A.Neļķe. «Problēma nav jauna un tiek risināta. Šopavasar minētajā apkaimē noķertas jau divas lapsas,» stāsta Jelgavas pašvaldības pārstāve Līga Klismeta. Jau ilgāku laiku Jelgavas apkārtnē nav manīts neviens ar trakumsērgu slims klejojošs dzīvnieks.
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes docente Dace Keidāne atzīst, ka trakumsērgas ierobežošanai vērtīga ir bijusi jau vairākus gadus valstī īstenotā meža dzīvnieku vakcinēšana ar granulām, kas tiek atstātas uz zvēru takām. Tomēr pilnībā šīs bīstamās slimības izplatīšanos izslēgt nevar. Docente domā, ka šajā saistībā vairāk apdraudēti ir mājdzīvnieki – suņi un jo īpaši kaķi –, kas, saimnieku nekontrolēti, klīst pa plašu apkārtni un kurus var sakost traka lapsa. D.Keidāne uzskata – kaķi vispirms būtu jāvakcinē pret trakumsērgu.
«Ja dzīvnieks ir lēnīgs, nebaidās no cilvēka, tad, iespējams, ka tas ir slims, bet varbūt ne ar trakumsērgu,» D.Keidāne spriež par Aspazijas ielas rajonā redzēto lapsu. Viņa atzīst, ka mūsdienās meža dzīvnieki ir kļuvuši drošāki. Ja dzīvnieks vienreiz pilsētā ir dabūjis paēst, tad tas šo ceļu ielāgo. ◆
