Šogad maijā atskatāmies uz ceturtdaļgadsimtā veidoto Latviju, par kuras saturu un piepildījumu esam rūpējušies katrs. Skaitļi var pateikt tikai par lielumu un briedumu, bet, kas pa šo laiku īsti ir noticis laika nogriežņa saturā, to nākas izvērtēt katram pašam. Latvija ir ar nevienmērīgu asinsriti. Tai ir pārpūle lielpilsētā un mazspēja laukos. Taču pēdējā laikā satieku draugus un paziņas, kas paši vai ar viņiem saistīti ļaudis sāk veidot savu dzīvi ārpus pilsētām. Varu nosaukt vismaz trīs pārus, kas apgūst aizaugušu māju pagalmus, atjauno atstātas mājas, izvētī veco iedzīvi ap tām, pļauj, dedzina, veido un iekopj atgūto vai iegūto zemi. Tā kādu laiku stāvējusi novārtā, nātrēm un gārsu pārņemta. Vesels kultūrslānis – veci krāmi, pa kādai iepriekšējo laiku mēbelei, stikla pudeles un veci katli. Kas vislabāk var raksturot laiku un cilvēkus? Man šķiet, ka tās ir detaļas un katrs sīkums. Par laiku un attieksmi pret to stāsta mūrnieka mūrētā krāsns, mājas pakša rotājums, logu rāmis un atstātā meistara zīme saimniecības ēkas mūrētajā sienā. Tās ir darbošanās liecības.
Pilnīgi svaigi un spilgti iespaidi pēc tikko apciemotiem jaunsaimniekiem dabas skatu ziņā skaistā Latvijas gabaliņā. Ir pavēls maija vakars. Garāmbraucot, starp darba lietām Latvijas vidienē gribam apciemot draugus, kas pirms gada uzsāka savu pārcelšanos no pilsētas uz laukiem. Iebraucam vairāku ēku ieskautā pagalmā. Tas izkārtojies uz neliela pakalniņa burbuļojošas upeles krastā starp seniem, lieliem kokiem. Tikko izpļautā vecu ābeļu dārzā pie neliela aplociņa līkņā mājas saimniece. Aplociņā kaut kas kūņājas un čiepst. Uz mājas sliekšņa parādās saimnieks gumijas zābakos un spaini rokās. Pārsteigums, prieki, apkārtnes izrādīšana, ielūkošanās ēku iekšpusēs un tikko uzsāktas saimniecības apskate. Esam pie aplociņa – te ir 19 mazi, čiepstoši zoslēni un viens pīlēns. To mājputnu pārdevēja noturējusi par zosi, un tagad tam jāizcīna sava pastāvēšana starp citādākiem. Mūs iepazīstina ar tikko atvestu, vēl pavisam mazu mājas sargu, kuram vēl nav dots vārds. Tas prātīgi seko katram mūsu solim, un katra viņa izpausme liecina, ka sargs būs prātīgs un kārtīgs. Esam jaunas pasaules veidošanās kulminācijas brīdī, kur ir ļoti, ļoti daudz darba, ir ļoti daudz jaunu pienākumu, bet ir jūtams spēks, kas rodas darot.
Un te jāmin laba atziņa, kuru dzirdēju pirms laika: «Kad cilvēks būvē savu māju, viņš it kā būvē sevi!» Tā veidojas jaunas pasaules un lietas, kas to piepilda, – darot un pašiem radot spēku darīt. ◆
