Kaut arī jau 2015. gada janvārī Jelgavas tiesa atzinusi, ka Elzas Puķītes pārstāvētā biedrība «Zaļenieku dzirnas» invalīdei Rutai Krūmiņai nav samaksājusi algu 2297 eiro apmērā, parāds pagaidām ir nenolīdzināts, jo biedrībai, kuras darbība apsīkusi, nav naudas. Savukārt Jelgavas prokuratūra E.Puķītei drīzumā plāno celt apsūdzību saistībā ar dokumentu viltošanu. Šādi tiesājoties, R.Krūmiņa var atgūt nesaņemto.
Plašo un līdz pašai ceļmalai apstrādāto Zaļenieku pagasta lauku ieskautajās Baložu mājās jau vairākus gadus dzīvo Ruta Krūmiņa. Viņas piemājas saimniecība ir tikai nedaudz lielāka par vienu hektāru. Tajā ir dārzs un kartupeļu lauciņš, taču māja ir tīri sakopta. R.Krūmiņa stāsta, ka par arodslimības izraisīto invaliditāti viņa ik mēnesi saņem 87 eiro pabalstu. Tādēļ iztikt nav viegli. Jāpiebilst, ka R.Krūmiņai kā mājas un zemes īpašniecei nav trūcīgās personas statusa. Tādējādi pašvaldība viņai palīdzēt nevar.
Samaksa solīta ļoti dāsna
Negaidīti 2013. gada sākumā R.Krūmiņai darbu uz četriem mēnešiem piedāvāja nevalstiskās organizācijas «Zaļenieku dzirnas» valdes locekle Elza Puķīte. Biedrība bija iesaistījusies valsts subsidētā un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) koordinētā bezdarbnieku invalīdu nodarbinātības pasākumā. R.Krūmiņa piekrita strādāt par biroja administratori «Zaļenieku dzirnu» izveidotajā Pakalpojumu centrā, kas vēl joprojām atrodas pašvaldībai piederošā dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā Milleri 16. Viņai tika uzticēts uzraudzīt veļas mašīnu, ko izmantoja ciema iedzīvotāji, kā arī uzkopt pašu centru, kur ik pa laikam pulcējās pensionāri un citu interešu grupu ļaudis. Par šo darbu tika solīta mēnešalga 400 latu jeb 569 eiro apmērā.
R.Krūmiņa stāsta, ka uz Zaļeniekiem atbraukuši NVA pārstāvji, kas novērtējuši, ka viņa kā invalīde var šo darbu veikt. Tomēr mutvārdos apspriestais darba līgums starp «Zaļenieku dzirnām» un R.Krūmiņu tā arī netika parakstīts. Kad R.Krūmiņa par to telefoniski taujājusi E.Puķītei, pēdējā atrunājusies, ka nav līdzi dokumentu, līdz beidzot viņai uz telefona zvaniem nav atbildējusi.
Tiesas lēmums paliek nepildīts
R.Krūmiņa stāsta (tas arī minēts vēlākajā Jelgavas tiesas spriedumā), ka četrus mēnešus viņa katru darbdienu ieradusies Pakalpojumu centrā. Kaut arī tai nav bijis nekāda kontakta ar darba devēju un nav arī maksāta alga, R.Krūmiņa savus pienākumus veikusi. Dienā viņa apkalpojusi parasti līdz desmit veļas mazgātāju.
2013. gada vasarā, kad subsidētais projekts beidzies, darbiniece vērsusies NVA, lai noskaidrotu, kāpēc viņai nemaksā. Šajā iestādē viņa konstatējusi, ka darba līgums starp viņu un «Zaļenieku dzirnām» ir noslēgts un ka viņa it kā ir parakstījusies arī par saņemto algu. Proti, šie dokumenti ir viltoti. NVA Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava «Ziņām» paskaidroja, ka šajā gadījumā nav varējusi E.Puķītes negodīgās rīcības sekas novērst, jo R.Krūmiņa trauksmi cēlusi jau tad, kad projekts bija noslēdzies. Savukārt R.Krūmiņa teic, ka agrāk sūdzēties nav bijis iespējams, jo darba laikā atradusies darbavietā un trūcīgo līdzekļu dēļ nav varēts arī piezvanīt. «Interneta man mājās nav. Arī ar mobilā telefona apmaksu ir grūtības,» stāsta R.Krūmiņa.
Tomēr pēc Valsts darba inspekcijas reģionālās nodaļas vadītāja Valda Dūma ieteikuma viņa sniegusi civilprasību Jelgavas tiesā, kas atzinusi, ka «Zaļenieku dzirnas» R.Krūmiņai par četriem mēnešiem ir parādā 2297 eiro. Tomēr spriedums ir palicis neizpildīts, jo «Zaļenieku dzirnu» kasē naudas nav. Nevalstiskās organizācijas darbība ir apsīkusi.
Briest apsūdzība krimināllietā
Taču R.Krūmiņa turpināja cīnīties. 2014. gada janvārī pēc viņas sūdzības Jelgavas policija uzsāka kriminālprocesu par dokumentu viltošanu. Tas ievilkās, jo nācās veikt naudas dokumentu parakstu ekspertīzi. Kriminālprocesu uzraugošā prokurore Zinaida Egle atzīst, ka beidzot ir savākti pierādījumi, lai notiktu tiesa. «Esmu devusi policijas izmeklētājam beidzamos norādījumus, un apmēram pēc mēneša tiks celta apsūdzība,» teic Z.Egle.
Saskaņā ar Krimināllikumu par šādu noziegumu var tikt piespriests piespiedu darbs, naudas sods un smagākajos gadījumos arī brīvības atņemšana uz trim gadiem.
Z.Egle stāsta, ka viņas praksē šis ir pirmais gadījums, kad krāpšana notikusi, izmantojot valsts iestādes starpniecību. «Apkrāpts ir ne tikai cilvēks, bet arī valsts, jo Nodarbinātības valsts aģentūra no Puķītes saņēma atskaites, kurās viss it kā bija kārtībā,» teic Z.Egle. Viņasprāt, cietusī R.Krūmiņa tiesā atgūs neizmaksāto algu, bet viņa var arī prasīt morālo kompensāciju. Maksātāja šoreiz būs nevis biedrība, bet pati dokumentu viltotāja.
«Zaļenieku dzirnas» vēlas pārtraukt darbību
E.Puķīte «Ziņām» teic, ka savas kļūdas atzīst un saprot – par tām nāksies maksāt. Tagad viņa vairs nedzīvo Zaļeniekos un arī strādā jomā, kas nav saistīta ar nevalstiskajām organizācijām. Zaļenieku iedzīvotāja Evita Gaidišķe, kas R.Krūmiņai ierādīja darba pienākumus Pakalpojumu centrā, teic, ka E.Puķīte, strādājot «Zaļenieku dzirnās», ir veikusi ne mazums labu darbu. Ar viņas palīdzību rīkotas talkas, labdarības akcijas, iekārtots bērnu laukums. «Skumji, ka Elza Puķīte sasējās ar nepareiziem cilvēkiem un nogāja no ceļa,» saka E.Gaidišķe. Arī Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš atzīst, ka «Zaļenieku dzirnas» 2005. gadā savu darbību sāka daudzsološi, taču nu to darbība ir izčibējusi. Viņš piebilst, ka šai organizācijai bija problēmas ar atskaitēm arī jaunatnes apmaiņas projektā, ko koordinē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Neoficiāla informācija liecina, ka «Zaļenieku dzirnas» vēlas pārtraukt darbību. Tas, kā atzīst U.Dūmiņš, ir visai sarežģīts process. ◆
