Spriežot par Jelgavas vēsturi, «Ziņu» 24. aprīļa numurā redakcijas slejā ar nosaukumu «Vienīgo reizi ārpus» neklātienē izraisījās domu apmaiņa starp akadēmiķi Jāni Stradiņu un Jelgavas muzeja direktori Gitu Grasi par Krievijas carienes un Kurzemes hercogienes Annas (sauktas par Annu Ioānovnu) kronēšanu, kas 1730. gadā vienīgo reizi Krievijas vēsturē notikusi ārzemēs. Proti, Polijā ietilpstošās Kurzemes hercogistes galvaspilsētā Jelgavā.
Uzklausot G.Grases viedokli, ka pēc vispārzināmajiem avotiem Annas Ioānovnas kronēšana tomēr notika Maskavā, J.Stradiņš pieļauj, ka to procedūru, kas notika Jelgavā un kas ir aprakstīta Annas favorīta Ernsta Johana Bīrona biogrāfijā, varētu precīzāk saukt par carienes zvēresta došanu. Tā notika nelielā koka pareizticīgo baznīcā, kas, pēc J.Stradiņa pētītā, atradās tagadējās Sīmaņa un Annas pareizticīgo baznīcas vietā.
J.Stradiņš uzsver, ka Krievijā pēc imperatora Pētera II nāves 1730. gada 19. janvārī draudēja izraisīties nemieri. Krievijas Slepenās padomes lēmumam par jauno Krievijas carieni izraudzīties Kurzemes hercogieni atraitni Annu iebilda bajāri. Tādēļ bija svarīgi šo varas maiņu nostiprināt iespējami ātrāk.
No vēstures zināms, ka jau 25. janvārī Jelgavā bija ieradušies Krievijas Slepenās padomes sūtņi, kas lūdza hercogieni uzņemties Krievijas carienes pienākumus. Hercogiene Anna parakstīja Slepenās padomes prasīto vienošanos, kurā apņēmās, būdama imperatore, nepieteikt karu vai slēgt mieru, neieviest jaunus nodokļus, nepaaugstināt nevienu rangā augstāk par pulkvedi, kā arī nedāvināt dzimtmuižas un bez tiesas sprieduma neatņemt muižniekam īpašumu vai dzīvību, kā arī nelaulāties un neizsludināt troņmantnieku. Drīz pēc kāpšanas Krievijas tronī Anna Slepeno padomi atlaida un izveidoja Ministru kabinetu. Krievijas impērijas galmā lielu ietekmi ieguva arī Bīrons. Anna Ioānovna Krievijā valdīja līdz savai nāvei 1740. gadā.
Akadēmiķis J.Stradiņš Annas Ioānovnas un arī Bīrona valdīšanu Krievijā vērtē pat ļoti pozitīvi, piebilstot, ka tā saistīta ar Pētera I iedvesmotām eiropeiskām reformām. «Nacionāli noskaņotie krievu vēsturnieki šo vācu valdīšanu vērtē diezgan skeptiski. Patiesībā šajā saistībā ir divas pretējas versijas,» atzīst J.Stradiņš. ◆
