Sesavas pamatskola, kas svin savu 130. jubileju, vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu bijusi direktora Andra Stašāna vadībā.
Rīt, 16. maijā, Jelgavas novada Sesavas pamatskolā, kura svin 130. dzimšanas dienu, salidos tuvi un tāli savējie, lai atcerētos skolas laiku un novērtētu tās šodienu. Daudziem skološanās aizritējusi neatkarību atguvušās Latvijas zīmē un tāpēc asociējas ar direktoru 1958. gada absolventu Andri Stašānu. Šovasar viņš atvadās no skolas, ko vadījis 26 gadus.
Par santehniķa palīgu
«Uz Sesavu atnācu 1985. gadā, kad tiku atlaists no Saulaines tehnikuma, kur 15 gadu nostrādāju par sporta daļas vadītāju. Nebiju aizgājis uz kādām Augstākās padomes vēlēšanām, jo atklāti teicu, ka nav jēgas – tāpat viens izvirzīts, un to arī ievēlēs. Taču kā tāds skolotājs, kas neatzīst PSRS noteikumus, var strādāt ar jaunatni! Palūdza aiziet,» liktenīgo pavērsienu atceras Andris Stašāns.
Tomēr tas nenozīmē, ka viņš uzreiz nonāca Sesavas skolā un kur nu vēl direktora godā. Atlika viens zvans, lai padomju kārtībai nelojālajam tiktu nogrieztas visas iespējas, un to piedzīvoja arī brīvās cīņas un sporta skolotājs, kad bija spiests aiziet no darba Rīgas Sporta komitejā. Tāpēc Andris atgriezās mājās, ko savulaik tēvs pēc bēguļošanas (jo brīvās Latvijas laikā bija dienējis jātnieku policijā) bija savai astoņu bērnu ģimenei šeit, Sesavā, nopircis, un kļuva par santehniķa palīgu. Tomēr drīz vien vējš atkal veiksmīgi iegrieza likteņa buras, un jauno sporta speciālistu uzaicināja strādāt Sesavas, bet pēc gada Staļģenes skolā, kurā viņš četru gadu laikā krietni pacēlis sportisko garu un demonstrējis teicamus panākumus. Tāpēc nav brīnums – kad 1989. gadā Sesavas pamatskolā meklēja jaunu direktoru, šī vieta tika piedāvāta Andrim Stašānam.
Noteikumu gūstā
«Skola tajā laikā atradās diezgan bēdīgā materiālā stāvoklī. Visbriesmīgākās bija tualetes. Tāpēc sarunājām, ka kolhoza talkās skolēnu nopelnīto ieguldīsim nevis, kā parasti, ekskursijās, bet remontā. Gribējās arī, lai pašiem būtu savs autobuss. Kad sākās brīvības laiki, kāda struktūra tika likvidēta. Uzzināju, ka viņiem ir liels, nevajadzīgs tūristu autobuss. Sarunāju, lai atdod mums. Labu laiku braucām ar to. Savukārt otru autobusu dabūjām no kāda mūsu skolnieka Cēsu pusē. Ielikām traktora motoru, lai lētāka braukšana – varējām doties kārtīgās ekskursijās. Kad pats esi saimnieks, vari darīt visu, ko vēlies,» saimniecisko šķautni skolas vadīšanā ar nelielu nostalģiju atklāj direktors, brīnīdamies, pa kuru laiku mūsu izglītības sistēma apaugusi ar dažādiem apgrūtinošiem noteikumiem, norādījumiem un instrukcijām, kad rūpīgi jāpamato katrs vārds un darbība un izlemšanas iespējas paliek aizvien mazākas. Arī komunikācija ar vecākiem un sabiedrību kopumā kļuvusi smagnējāka.
«Patlaban ir diezgan grūti dabūt cauri kaut ko jaunu. Piemēram, Skolas padomē nācām kopā un domājām, ko papildus mēs varētu piedāvāt, lai piesaistītu skolēnus. Piedāvāju, ka tā varētu būt peldēšana, ko jau biju sarunājis un nokārtojis LLU peldbaseinā. Taču pirmā reakcija bija kategorisks «nē!», jo bērni būšot noguruši, ziemā slimos, būs traucētas mācības. Paliku pie sava un uzrakstīju rīkojumu. Tagad visa 3. klase jau iemācījusies peldēt, un plānots, ka mācīsim arī pārējās,» vienu no grūtākajiem aspektiem direktora darbā min Andris Stašāns.
Sabiedrībā pazīstami vārdi
Taču ir arī liels prieks un gandarījums. Pirmkārt par vecākiem, kuri joprojām uztic savas atvases Sesavas pamatskolai. Direktors parēķinājis, ka skolas autobuss (skolēnus apkalpo divi busi) no rīta veic aptuveni 70 kilometru lielu apli, lai nogādātu skolas bērnus no sliekšņa līdz slieksnim. Un nevajag domāt, ka lauku skola automātiski nozīmē zemāku izglītības līmeni un iespējas.
«Nesen mūsu absolvents beidza Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, kur veiksmīgi bez speciālas sagatavošanas bija iestājies. Bērni turpina mācības Jelgavas ģimnāzijās, Dobeles, Bauskas, Pilsrundāles vidusskolā. Vecāki, kuri redz, ka bērns ir spējīgs, arī virza viņu tālāk. Visu laiku lieku pie sirds, ka tā nav skolas vai skolotāju vaina, ja kaut kas neizdodas, jo visās skolās jau māca to pašu programmu,» teic direktors, minot vairākus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas beiguši vai mācījušies Sesavas pamatskolā. Piemēram, Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas dibinātājs Māris Slokenbergs, bijušais muitas priekšnieks Pēteris Sējāns, kādreizējais Sesavas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Skrauplis, agrākais Dobeles mērs Andris Elksnītis, kā arī nesen doktora grādu ķīmijā ieguvušais Kristaps Māliņš, lielie saimnieki Uldis Vangalis, Agris Tabors un daudzi citi.
Skolotāji – savas skolas patrioti
Protams, liels nopelns ir arī skolotājiem, kuru kolektīvs Sesavas pamatskolā ir teju nemainīgs. Daudziem absolventiem tā kļuvusi arī pirmā un vienīgā darbavieta. Viņi pazīst katru skolēnu, raksturu, temperamentu, spēcīgās un vājās puses un ir gatavi ņemt kaut vai aiz rokas, lai aizvestu uz konsultāciju, ja mācības pieklibo. Tas panācis, ka jau vairākus gadus 9. klašu izlaidumā tiek izsniegtas tikai apliecības par pamatizglītības iegūšanu, nevis liecības ar nepietiekamiem vērtējumiem. Tomēr skolotāja darba garoziņa joprojām nav salda un laikā, kad runā par valsts budžeta konsolidāciju, visticamāk, arī nekļūs saldāka, ieviešot jauno finansēšanas modeli. Ņemot vērā aizvien sarūkošo skolēnu skaitu, ko ietekmējusi sliktā demogrāfiskā situācija un aizbraukšana, jau vairākus gadus Sesavas pamatskola spiesta iztikt bez direktora vietnieka audzināšanas darbā un sociālā pedagoga, bet mācību pārzinei atvēlēta tikai pusslodze, nemaz nerunājot par pedagogu atalgojumu. Taču veicamā darba apjoms tāpēc nav kļuvis mazāks.
«Jau pirms gandrīz desmit gadiem biju izdomājis, ka jāiet prom. No vienas puses, man patīk darbs ar bērniem – vienmēr esam dzīvojuši draudzīgi un saticīgi, nekad uz viņiem neesmu pacēlis balsi, jo uzskatu, ka visu var izrunāt mierīgā ceļā. Taču mans vecums ir mans vecums. Dzīvoju līdzi saviem pieciem mazbērniem. Puiši aizrāvušies ar basketbolu – 12 un 13 gadu vecie savās grupās Latvijā ir pirmajā trijniekā, bet abas mazmeitas dejo,» savu sirds degsmi min Andris Stašāns, jaunajam direktoram novēlot atrast pareizās sviras attiecībās ar skolu, vecākiem un sabiedrību, spēju piesaistīt skolēnus un tikt galā ar ne mazo saimniecību, lai pēc desmit gadiem, kad atkal būs salidojums, būtu ar ko lepoties. ◆
Skolas vēsture
Vēsturiski 1866. gada likumi uzdeva pagastu valdēm rūpēties par skolu uzturēšanu, un tad arī, apvienojoties Jostenes, Galamuižas un Sesavas pagastam, 1885. gadā uzcelts skolas nams, kurš saglabājies līdz mūsdienām. Ilgus gadus tajā atradās pagasta ambulance, bet pašlaik tā ir dzīvojamā ēka. 1943. gadā skolu pārcēla uz pašreizējām telpām, 1966. gadā tika nodota piebūve. Pirmajā gadā skolā strādāja viens skolotājs – Jānis Šitka, kurš izglītoja 20 audzēkņu. 1888. gadā par skolas pārzini kļuva Jēkabs Grauzis, kas skolu vadīja 27 gadus, aktīvi piedaloties vietējās sabiedriskās dzīves veidošanā. Patlaban Sesavas pamatskolā mācās 105 skolēni, strādā 20 skolotāji un desmit tehniskie darbinieki. No 1989. gada skolu vada tās 1958. gada absolvents Andris Stašāns, kurš savas darba gaitas noslēgs šā gada jūnijā.
Avots: Jelgavas novada pašvaldība
