Rimtāk un klusāk, bet vai tāpēc neinteresantāk? Tāds bija pirmais jautājums, kas ienāca prātā «Ziņu» korespondentam un neviļus tika dzirdēts arī no citiem šāgada Muzeju nakts (kas šoreiz veltīta gada jubilāriem Rainim un Aspazijai) apmeklētājiem. Dzenoties sasniegt arvien jaunus «muzejapskrējēju» skaita rekordus, vairākos iepriekšējos gados acīmredzamu pārsvaru sāka gūt asprātīgāku vai mazāk asprātīgu šovu izrādīšana, zaudējot galveno Muzeju nakts jēgu – panākt, lai nākamreiz apmeklētājs nāktu jau tieši uz konkrēto muzeju painteresēties par tieši viņam būtisko lietu vai vēstures un mākslas sakarību. Arī šogad aizdrāzās dažāda veida (skrejošo, ar velo un auto braucošo) orientieristu «galops», lai apskrietu pēc iespējas vairāk muzeju, baznīcu, torņu un citu pilsētas vēsturiski nozīmīgāko vietu. Bet pārējiem tikmēr atlika laiks mierīgākai muzeju piedāvājuma baudīšanai.
Centušies bija visi, sākot ar pilsētas galveno – Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, kas šoreiz par vadmotīvu bija izvēlējies ne tik populāras Raiņa rindas «Izbaudi… ŠO dzīvi», piedāvājot arī padomju laika veļas un apģērbu izstādi. Tas gan netraucēja baudīt Johana (Jāņa) Valtera slaveno gleznu «Tirgus Jelgavā» (1897) un citus izstādes «Jelgavas zelts» šedevrus, jo skatītāju plūsma bija veiksmīgi sadalīta tā, lai neveidotos drūzma.
Daudz piedomājis bija Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas kolektīvs, kas Muzeju naktī, šķiet, iesaistījies tikai otro reizi. Kamēr jaunākie apmeklētāji izmēģināja prasmi rakstīt ar spalvaskātu vai piedalījās ekskursijā lukturīšu gaismā «Sēd uz sliekšņa pasaciņa», pieaugušie netraucēti varēja baudīt dzeju un mūziku pasākumā «Aiz manis stāv zvaigznes». Līdzīga pieeja bija arī Jelgavas pilī, kur jaunākajiem bija iespēja zīmēt un krāsot uz nebēdu, bet vecākajiem tikmēr baudīt LLU amatiermākslas kolektīvu priekšnesumus, izstādes vai pat vērot zinātniskus eksperimentus un gatavot papīru pēc senas ķīniešu receptes. Un gluži mierīgi iztika bez uguns un citiem šoviem, apmeklētāju skaitam tomēr sniedzoties tūkstošos.
Kā parasti, negulēja arī Sv.Trīsvienības baznīcas tornis, Latvijas Dzelzceļa muzeja Jelgavas filiāle (radošā darbnīca «Aspazija un Rainis ceļo ar vilcienu») un Ādolfa Alunāna muzejs, kur varēja pavērot cita Latvijas dižvīra – teātra tēva – ģimeni «dzīvajā». ◆
