«Atvedu pavisam mazā podiņā. Pārstādīju, laistīju, uzpasēju. Vienu dienu skatos – kas tad tas? Manai alvejai iznācis stiebrs, un galā tāds kā čiekurs,» stāsta pensionārs Andris Vīndedzis. Pirms pusotra gada, pārceldamies no dzīvokļa gandrīz pilsētas centrā uz piepilsētu, viņš saimniecei līdzi izprasījis alveju. Šajā pavasarī tā izdzinusi ziedkātu un sākusi plaukt jaunākās meitas Gundegas vārdadienā. Speciālisti gan teic, ka alvejas ziedēšana ir parasta parādība.
Kā «Ziņas» noskaidroja Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas nodaļā, alveja ir sukulents, kas jātur ļoti gaišā vietā. Speciālisti stāsta, ka alvejas ziedēšana nav retums – botāniskajā dārzā tās zied katru gadu. Augs jālaista ļoti reti – labāk mazāk nekā par daudz, nav nepieciešams arī mēslot. Ziemā alvejai ir miera periods, kurā jānodrošina 10–12 grādu temperatūra, laistīšana nav nepieciešama. Ja augs vēl nav ziedējis, ievērojot šos noteikumus, tam kādu dienu vajadzētu dāvāt skaistu ziedu.
Alveju A.Vīndedzis izmanto arī ārstnieciskos nolūkos – tā palīdzot gan sāpošam kaklam, gan pušumiem. Svarīgi, ka ziedēšanas laikā savas ārstnieciskās spējas alveja nezaudē. Daba un augi Andra kungam tuvi jau no bērnības, kas pavadīta Vilces pagasta Blankenfeldes muižas apkārtnē. Arī pirms pusotra gada Jelgavā iegādātās mājiņas apkārtne tiek paša rokām iekopta. Mauriņā ierīkotas puķu dobes, izrakts dīķis. ◆
