Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzīts ceturtais kandidāts – Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits.
Līdz ar to ir izvirzīti visi četri kandidāti, ko bija plānots pieteikt šim amatam – Levits, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), deputāts Sergejs Dolgopolovs (S), kā arī parlamentārietis Mārtiņš Bondars (LRA).
Par Levita izvirzīšanu parakstījušies seši parlamentārieši – nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, «Vienotības» deputāte Lolita Čigāne, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, «No sirds Latvijai» deputāts Ringolds Balodis, nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, kā arī «Vienotības» frakcijas deputāts Veiko Spolītis. Arī E.Levits apliecinājis, ka ir gatavs kandidēt uz šo amatu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, E.Levits 1982. gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985. gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
E.Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5. Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk E.Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.
E.Levits ir 1991. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.
E.Levits aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka ir gatavs kandidēt uz prezidenta amatu, jo viņam «ir savs skaidrs redzējums par to, kā būtu jāattīstās Latvijas valstij» un kā būtu jāpilda Valsts prezidenta amata pienākumi.
Taujāts par prioritātēm, ja viņš kļūtu par Valsts prezidentu, E.Levits akcentēja, ka prezidenta pilnvaras Latvijas parlamentārajā sistēmā ir saistītas ar spēju saredzēt problēmas, uzrādīt iespējamus risinājumus, izlīdzināt konfliktus, nevis ar valsts varas izmantošanu. «Tas ir galvenokārt intelektuāls amats, kam nepieciešama politiska un profesionāla autoritāte,» uzskata E.Levits.
Viņa galvenās prioritātes būtu stiprināt Latvijas valsti, «it sevišķi palīdzēt novērst pastāvošos demokrātijas un tiesiskuma deficītus», kā arī padarīt valsti drošāku, ņemot vērā visus drošības aspektus, tajā skaitā hibrīdkara situāciju, panākt Latvijas ciešāku iesaisti NATO aizsardzības sistēmā un intensīvāku NATO klātbūtni Latvijā.
Tāpat viņš iestātos par sociāli atbildīgu valsti, kas īpašu uzmanību pievērš sociālajiem un nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem. Starp Levita prioritātēm būtu arī «aktīvi un pārliecinoši» pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē, it sevišķi palīdzēt attīstīt Latvijas ekonomiku, izmantojot visas ES radītās iespējas. Viņš arī vēlētos «veicināt sabiedrības saliedētību uz Satversmes pamatvērtību pamata».
Jau ziņots, ka sākotnēji valdošā koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, taču tas nav izdevies.
Foto: vikipēdija
