Ar dzimtajā pilsētā savā režijā veidotu koncertu aicinu jūs, mīļie lasītāji, piedzīvot brīnišķīgu mirkli 30. maijā tepat Jelgavā, kad Zemgales Olimpiskais centrs būs transformējies dziesmu svētku situācijas piederīgā tēlā un skatītāju tribīnēs muzicēs Jelgavas kamerorķestris, skanēs kopkora 2000 balsis.
Kā svētki tapa pirms 120 gadiem, kāpēc Jelgavā? Kas bija tā rīkotāji?
Lieliski to apraksta Janīna Šūberte grāmatā «Jānis Čakste un Jelgava», sniedzot vēsturisko ainu, un cauri tai jūtama liela Zemgales ļaužu prieka un lepnuma klātbūtne. Tikai pavisam nesen viņi vai viņu vecāki bija dzimtbūtniecībā smokoši latviešu zemnieki, nu tagad brīvlaisti. Pirmie izglītību ieguvušie jaunlatvieši saredz nākotnes aprisēs to, ko tauta savās sirdīs ir nesusi, – ilgas pēc savas valsts, pēc brīvības! Latviešu tautā virmo nacionālo jūtu un sevis kā tautas apzināšanās strāva.
Svētku rīkošanu uzņemas Jelgavas Latviešu biedrība un tās vadītājs Jānis Čakste. Tos sarūpē gudri un latvisko ideju apdvesti ļaudis.
Svētku sarīkošana saliedēja tā dalībniekus un parādīja latviešu nācijas esību, veidojot pašapziņas jūtas, kas tālāk veda uz savas nācijas pašnoteikšanos – Latvijas valsti. Svētku rīkošanas darbā J.Čakste gūst latviešu komponistu un tautiešu atzinību, un dzimst viņa zvaigzne – pirmais Latvijas Valsts prezidents. Vēstures notikumu un cilvēka dzīves likteņa krustpunkts sakrīt vienā vērienīgā notikumā. Krievijas cara guberņas ierēdņi un gadsimtiem ilgi tautas verdzinātāji vācu iekarotāji un muižniecība sastop IV Dziesmu un mūzikas svētkos atmodinātu, dziesmā un mūzikā apvienotu latviešu tautu.
Gluži kā pirms 120 gadiem Jelgava tagad var sarīkot vērienīgu dižkoncertu un apliecināt, ka latviešu kultūras vērtības ir pārmantotas un nestas tālāk.
Nacionālo kultūras vērtību apzināšanās, kopšana, vēstures iedzīvināšana mūsdienu kultūras telpā, latviešu mūzikas un pašdarbības mākslas – koru un deju ansambļu – kustība apliecina latviešu Dziesmu svētku tradīciju spēku dzīvē.
Ja palūkojamies plašāk pasaulē, nemaz daudz citās kultūrās nesastapsim tik izkoptu koru dziedāšanas un tautas dejošanas kustību, kuru gudri virza zinoši un radoši diriģenti un horeogrāfi. Es ticu, ka tie, kas pirms 120 gadiem atdeva savus spēkus, lai IV Dziesmu un mūzikas svētkus Jelgavā radītu, redz – viņu darbs nav bijis velts. ◆
