Bērnībā pirmās asociācijas, kas nāca prātā, izdzirdot Jelgavas vārdu, bija pils Lielupes krastā, cukurfabrika (to precīzi zināju no cukura pakām, ko pirkām veikalos) un vecais labais «rafiņš», kur padomju gados ražoja PSRS autobūves brīnumu – manā puikas skatījumā, stilīgus divpadsmitvietīgus mikroautobusus «Latvija». Ak jā, vēl no skolā mācītā bija zināms, ka kara laikā šo pilsētu faktiski noslaucīja no zemes virsas. Pēc tam Jelgavas vārds atkal vairāk manā redzeslokā parādījās deviņdesmitajos gados, diemžēl bēdīgā kontekstā, jo rūpniecība sāka nīkuļot, līdz daļa uzņēmumu aizgāja pa skuju taku.
Taču pēdējo desmit gadu laikā Jelgava, šķiet, patiešām attaisno saukli – pilsēta izaugsmei. Lai gan aizvien saskaroties ar dažādām grūtībām, tās seja kļūst pievilcīga un moderna. Arī uzņēmējdarbība attīstās. Varbūt ikdienā, šeit dzīvojot, daudz ko nepamanām vai ikvienu labu lietu uztveram kā pašu par sevi saprotamu, bet katru negāciju uzreiz ieraugām un metamies kritizēt, mūsuprāt, vainīgos. Ielūkosimies vēstures lappusēs, papētīsim arī savas vecās fotogrāfijas ar pilsētu fonā pirms gadiem 10 vai 20. Un paskatīsimies uz šo pašu vietu šodien!
Protams, netaisos apgalvot, ka Jelgava ir paradīze zemes virsū. Vēl ir ļoti daudz nepadarītā. Bet es vienmēr vados pēc principa – ja uzskati, ka vari labāk, neaprobežojies tikai ar kritiku, bet nāc un pierādi savu māku ar reālu darbu! Tā, kā to dara daudzie pilsētas iedzīvotāji jau šodien – kultūrā, sociālajā jomā, izglītībā, uzņēmējdarbībā, valsts un pašvaldības darbā.
Jelgavas 750 gadu jubilejas svinības ir apliecinājums šo cilvēku paveiktajam – tik daudz un dažādu pasākumu vienuviet! Tas ir tūkstošu jelgavnieku kopīga darba rezultāts, kas ir tikai aisberga redzamā daļa pārējai Latvijai un pasaulei. Jelgava attīstās. Varbūt lēnām, tomēr stabili. Un daudzi, kuri pēc ilgiem gadiem atkal paviesojas Jelgavā, ir patīkami pārsteigti – cik ļoti pilsēta mainījusies.
Nenievāsim savas mājas, bet palīdzēsim tām uzplaukt. Un ļausimies svētku noskaņai! Daudz laimes dzimšanas dienā, Jelgava! ◆
