Ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, sākot ikgadējo ražas prognozēšanu.
Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus hektāru, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad tās bija 210 tūkstoši hektāru. Ar ziemas rapšiem apsēti 65,8 tūkstoši hektāru, kas ir par 30 procentiem vairāk nekā pērn, kad apsēti 46,2 tūkstoši hektāru.
«Maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekams. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un tam nācās «ķert momentus». Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti,» norādīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.
LLKC augkopības eksperti secina, ka ziemas kviešu ražas potenciāls valstī kopumā varētu būt ļoti labs. Lauki ar vislielāko potenciālu pagaidām ir Zemgalē un Kurzemē, kur ražība varētu būt virs piecām sešām tonnām no hektāra. Augu biezība laukos vērtējama kā ļoti laba, un līdz ar to arī ražas potenciāls ir augsts. Lai to noturētu, laukus optimālā līmenī nepieciešams mēslot un veikt augu aizsardzības pasākumus. Laukos, kur tas netiek darīts, augiem pietrūkst tādu barības elementu kā slāpeklis un sērs, kā arī tie inficējas ar slimībām un jau tagad redzams, ka daļa ražas netiks iegūta. Ar ziemas kviešiem apsēti 275,9 tūkstoši hektāru (pērn – 164 tūkstoši hektāru), vidējā ražība valstī patlaban tiek prognozēta 4,4 tonnas no hektāra (pērn – vidēji 3,4 tonnas no hektāra), bet kopraža varētu sasniegt 1,214 miljonus tonnu (pērn – 525,6 tūkstoši tonnu).
Ziemas rapšu lauki patlaban tuvojas ziedēšanas beigām. Mērenās gaisa temperatūras un pietiekamie nokrišņi veicina garāku ziedēšanas laiku, kas varētu dot papildu pāksteņus. O.Balodis uzskata, ka tas nodrošinātu rapšu rekordražas iegūšanu daudzos laukos. Ar ziemas rapšiem apsēti 65,8 tūkstoši hektāru (pērn – 46,2 tūkstoši hektāru), vidējā ražība tiek prognozēta 3,4 tonnas no hektāra (pērn – 1,8 tonnas no hektāra), un kopraža varētu sasniegt 223,8 tūkstošus tonnu (pērn – 83,1 tūkstotis tonnu).
Rudzu un tritikāles lauki izskatās apmierinoši, bet to stāvoklis nav tik labs kā 2013. gadā, kad iegūta ļoti laba raža, secinājuši LLKC eksperti. Šos kultūraugus lielākoties sēj saimniecības ar ekstensīvāku saimniekošanu. Ar rudziem apsēti 35,4 tūkstoši hektāru, vidējā ražība tiek prognozēta ap 3,7 tonnām no hektāra, kopraža – 130,9 tūkstoši tonnu. Ar tritikāli apsēti septiņi tūkstoši hektāru, vidējā ražība tiek prognozēta ap 2,9 tonnām no hektāra un kopraža – 20,3 tūkstoši tonnu.
«Par reālajām ražas prognozēm varēsim spriest pēc jūlija lauka apskatēm. Vēl priekšā vismaz divi mēneši līdz ražas vākšanai, un, kā katru gadu, iespējami dažādi riska apstākļi, kas var ietekmēt ražu,» atzīst O.Balodis.
Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas un vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras un ziemas rapšiem, kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes. Divas reizes kultūraugu stāvoklis tiek iepazīts uz lauka, bet trešo reizi pēc to novākšanas notiek aptauja par iegūto ražu. Ziemājiem prognozes veic maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem – jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem – jūlijā, augustā un oktobrī. ◆
