Pieminot par Zemgales deju ķēniņu saukto izcilo horeogrāfu, deju kolektīvu vadītāju, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju virsvadītāju Vili Ozolu (1923–2011), viņa atdusas vietā Valgundes pagasta Jaunajos kapos atklāta monumentālā piemiņas zīme Sauļotais stabs.
Piemiņas zīmes autors tēlnieks Ģirts Burvis stāsta, ka izstrādājis vairākas pieminekļa koncepcijas, taču galu galā Ozola dzimtas locekļu kopējā izvēle nešaubīgi krita uz akmenī īstenoto darbu. Sauļotais stabs ir ap divarpus metru augsta kolonna, kuras simboliskie pirmsākumi ar nelielām stilistiskām atšķirībām meklējami tālā skandināvu un baltu tautu aizvēsturē. Kolonnas centrā ir stāsts par «šo sauli» jeb pasauli, augstāk – «to sauli» jeb nākotni, bet zemāk – aizsauli. Zīmes centrā izveidota apaļā tautiskā saulīte, ko bieži redzam tautiskajos rakstos. Kolonnas apakšdaļa ar liesmu zibšņu motīvu simbolizē pagājību, aizsauli, arī V.Ozola trauksmaino radošo mūžu, sevi ziedojot sabiedrībai. Tādējādi, kā uzsver tēlnieks, Sauļotais stabs simbolizē laika un cilvēka mūža ritumu un enerģētisko pāreju citā dimensijā.
Pieminekļa izveidi finansējusi V.Ozola ģimene. Tā atklāšanā piedalījās Zemgales deju ķēniņa kolēģi un cienītāji: Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Saulīte, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja Olga Freiberga, Jelgavas deju kolektīvu virsvadītājs Rolands Juraševskis, Jelgavas novada deju kolektīvu virsvadītaja Ieva Karele, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, kā arī Jelgavas pilsētas un novada kultūras darbinieki un daudzi citi. I.Karele, kas savulaik no V.Ozola pārņēma Jelgavas rajona deju virsvadītāja amatu, stāsta, ka viņam veltītā pieminekļa atklāšana labi iederējās gaisotnē, kāda valdīja Jelgavas 750. jubilejas svētkos, kur uz vairākām skatuvēm tika dejotas V.Ozola dejas – jo īpaši «Klabdancis», kas ir piemērots dažādām paaudzēm. I.Karele domā, ka ne tikai kapos, bet arī pie estrādes Pasta salā, mācoties no liepājniekiem, varētu izveidot slavas aleju ar aizsaulē aizgājušu skatuves mākslinieku vārdiem, kas savulaik Jelgavas vārdu ir nesuši tautā un pasaulē.
V.Ozols dzimis 1923. gada 20. martā Jelgavas apriņķa Valgundes pagasta Mežgaiļos. Viņš bijis rosīgs Jelgavas kultūras darba vadītājs, kā arī horeogrāfs, vairāku izcilu deju kolektīvu dibinātājs un vadītājs. V.Ozola daiļrades pūrā ir vairāk nekā 70 dažāda žanra deju. Viņš bija astoņu Vispārējo latviešu Deju svētku virsvadītājs un līdz mūža beigām 2011. gadā to Goda virsvadītājs. ◆
