Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada.
Galvenie atvaļinājuma novilcināšanas iemesli ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt tos kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.
Aizmirst par darbu
«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e-apmācību rīka «BranchTrack» līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99 procentos gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01 procents var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņiem īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž.Mauris. Tomēr biznesa sākumposmā tas ne vienmēr izdodas. «Tā kā esam mazs kolektīvs un man ir ļoti daudz dažādu pienākumu, visu nodot citiem nebija iespējams. Pāris stundu dienā no rīta un vakarā pieslēdzos attālināti un pašu steidzamāko apdarīju. Uztraucos, bet vienmēr jau komanda tiek galā,» saka Anna Andersone, mājas lapu dizaina rīka «Froont» līdzdibinātāja. Arī bērzu sulas pārstrādes uzņēmuma SIA «Sula» vadītājs Linards Liberts teic, ka atvaļinājuma brīvās nedēļas mijas ar dažām darba dienām un nelieliem darba momentiem, kad jāatbild uz e-pastu vai jāizdara kas neplānots. «Taču tas netraucē atpūsties un izbaudīt atpūtu,» viņš teic.
Mežacūku saru ķemmju ražotāja «Wild Good» īpašnieces Loretas Pižikas pieredze liecina, ka no trešā gada ir aptuveni prognozējamas uzņēmuma darbības un īpašniekiem iespējams ieplānot atvaļinājumu tā, lai varētu to arī izbaudīt. «Simtprocentīgi nesatraukties jau laikam nesanāks nekad,» viņa gan piebilst.
Jāspēj deleģēt
«Ja kolektīvs ir saliedēts un uzticams, tad atvaļinājumu ir iespējams veiksmīgi noorganizēt,» uzskata L.Pižika. Arī bērnu pārtikas ražotāja SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone domā, ka laba komanda ir galvenais gan veiksmīga biznesa, gan sirdsmiera priekšnosacījums, ka neesi neaizvietojams un arī bez uzņēmuma vadītāja viss notiks nevainojami. «Manā gadījumā prombūtne pagaidām ir saistīta ar komandējumiem un darījumu braucieniem, lai tiktos ar sadarbības partneriem un piedalītos starptautiskās izstādēs. Kolēģi ir lieliski tikuši galā ar pienākumiem un atbildību. Pienāk brīdis, kad jāsāk deleģēt atbildību, jo arī saviem resursiem ir robežas. Manuprāt, nopietnu un lielu lietu uzticēšana un pienākumu deleģēšana tikai vairo atbildības sajūtu,» viņa stāsta. Uzņēmēja pati par garu atvaļinājumu vēl nedomā, jo uzskata, ka vispirms ir jāsasniedz attiecīgs uzņēmuma stabilitātes līmenis, lai dotos pelnītā atpūtā.
Runājot par to, kā atvaļinājumā nesatraukties, vai kolēģi tiks galā ar darbiem, bērnu dizaina mēbeļu zīmola «Kukuu» dizainere Aija Priede-Sietiņa teic, ka tas ir jautājums par uzticēšanos, turklāt – ne tikai atvaļinājuma laikā. «Ja gribi strādāt komandā un attīstīties, ir jāspēj nepārtraukti uzticēties kolēģiem. Arī darbinieki to novērtēs,» viņa uzsver. Lai deleģētu pienākumus, svarīga ir talantu vadība, skaidrība par to, kādas ir katra darbinieka spējas. Tās jāizmanto un jāvienojas par tiešu pienākumu konkrēto jautājumu risināšanā. «Tad arī var atļauties kādu dienu nolikt telefonu malā un pārslēgt smadzenes uz kaut ko citu,» saka Guna Bīlande, dabiskās veselības atjaunošanas centra «ReCure» vadītāja.
Arī siernīcas «Soira» īpašniece Inga Āriņa-Vilne vēl nav saņēmusies savam pirmajam atvaļinājumam, lai gan tic, ka uzņēmuma mazā komanda spēj lieliski tikt ar visu galā. Ik pa laikam viens otru pa kādai dienai palaiž «brīvsolī», ir pieredze uzticēt darbu citiem un ir pārliecība, ka viens uz otru var paļauties. «Soirā» ir iemācījušies, ka ne vienmēr visiem trim jābūt siernīcā, pagrabā vai izbraukumā – darbus var sadalīt. «Tā kā strādājam tikai otro gadu, atvaļinājumu izaicinājums mums sākas ar šo gadu. Esam trīs darbinieki, un viens tieši šobrīd ir devies ceļojumā. Atzīšos – tik mazam kolektīvam tas ir ļoti jūtams,» saka I.Āriņa-Vilne. A.Priede-Sietiņa piebilst, ka atvaļinājums jāplāno savlaicīgi, brīdinot par to arī sadarbības partnerus, lai izvairītos no pārsteiguma momenta.
Atpūta ikdienā
«Man pašai nav vajadzīgs garš atvaļinājums, ar vienu nedēļu ik pa laikam pilnībā pietiek, jo šo gadu laikā esmu iemācījusies organizēt savu darbu tā, lai nepārgurtu ikdienā. Atvaļinājums vajadzīgs, lai gūtu iedvesmu, atbrīvotu radošo enerģiju, nevis lai fiziski atgūtos, atpūstos. Pamazām šo pašu darba stilu apgūst kolēģi. Plānošana un tajā pašā laikā elastība pēkšņas plānu maiņas gadījumā ir mūsu uzņēmuma darba stila pamatā. Ja darbs ir patīkams un aizraujošs, to dara ar prieku un atpūšas ikdienā, tad atvaļinājums ir tikai patīkama «ekstra», nevis nepieciešamība,» uzskata L.Pižika.
G.Bīlande piebilst, ka mazais bizness prasa daudz laika un rūpju, tas draud ar izdegšanas sindromu, tāpēc jo svarīgāk ir atrast laiku sev un ne tikai ar nedēļas atvaļinājumu, bet ikdienā. «Mans laiks sev ir rīta joga, masāža, baseina vai sporta kluba apmeklējums, kā arī vienkārši pastaigas svaigā gaisā. Vēl jāņem vērā tas, ka, jo saspringtāks darbs, jo vairāk laika jāatrod sev,» viņa teic.
A.Priede-Sietiņa norāda, ka radošiem cilvēkiem atpūta ir būtiska. «Bieži vien tieši atpūšoties vai ceļojot, nonāku pie vērtīgām atklāsmēm vai radošiem risinājumiem, kā tikt galā ar kādu ieilgušu problēmu. To varētu arī nosaukt par redzesloka paplašināšanu, jo vienmēr izvēlos ceļot turp, kur varu uzzināt ko jaunu par vietējo kultūru, cilvēkiem. Dirnēšana pie baseina mani saista varbūt tikai uz pāris stundām,» viņa saka.
Uzņēmējiem svarīgi saprast, ka darbiniekiem atpūta ir vajadzīga. To attiecināt uz sevi varētu būt grūtāk, nekā vadīt darba organizāciju, saka A.Andersone. Viņa uzsver, ka hronisks atpūtas trūkums nav veselīgs ne komandai, ne uzņēmumam, taču, darbojoties jauno IT uzņēmumu vidē, nepārtraukti ir sajūta, ka nekad nav īstais brīdis atvaļinājumam. «Taču cilvēka organisms pieprasa atpūtu, un, ja tās nav, cieš veselība, un iztrūkums darbā ir neizbēgams,» spriež A.Andersone.
Svarīga klātbūtne
«Protams, savs bizness ir priekšrocība, kad var darīt, ko un kad vien vēlas, vasarā kādu darba dienu paņemt brīvu, lai aizbrauktu uz jūru, bet tas nemazina darbu apjomu, kas jāpadara. Mana pieredze ir tāda, ka es varu uz kādu laiku aizbraukt, bet mazais bizness prasa nepārtrauktu iesaisti, tāpēc vienalga, kur es būtu, esmu sasniedzama gan saviem klientiem, gan darbiniekiem. Mazajā biznesā, kas pieder pašam, tu esi cilvēks orķestris,» saka G.Bīlande. Viņa atzīst, ka tādā atvaļinājumā, kādu varēja atļauties, strādājot algotu darbu, nav bijusi piecus gadus. Uzņēmēja ir pateicīga savai komandai, kam var uzticēties, bet viņa arī saprot, ka mazajā biznesā īpašnieka klātbūtne ir izteikti svarīga. Daudzi klienti novērtē, ka īpašnieks ir uz vietas, un, viņas skatījumā, klientu serviss mazajā biznesā ir īpaši nozīmīgs. «Mazais bizness tieši atspoguļo klātesamību vai neesamību. Skaidri zinu pēc apgrozījuma, kad esmu bijusi projām un kad uz vietas. Kādu brīdi bizness vēl turpina ripot pēc inerces, bet tas ir laika jautājums, kad gaita sāks gurt,» uzskata G.Bīlande. ◆
