Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) piešķīrusi Latvijai no trakumsērgas brīvas valsts statusu, «Ziņas» informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.
Trakumsērga ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību un dzīvību. Galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un jenotsuņi, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši un citi dzīvnieki. Slimiem savvaļas dzīvniekiem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem – biežāk suņiem un kaķiem –, notiek to inficēšanās, tādējādi apdraudot cilvēku veselību un dzīvību. Trakumsērgu iespējams diagnosticēt tikai pēc dzīvnieka nāves. Latvijā to reģistrē kopš 1929. gada.
Kopš 1991. gada Latvijā saslimšana ar trakumsērgu reģistrēta 5899 dzīvniekiem un trīs cilvēkiem. Visi trīs gadījumi beigušies ar nāvi. No visiem trakumsērgas gadījumiem 78,5 procenti reģistrēti savvaļas dzīvniekiem, galvenokārt lapsām un jenotsuņiem, bet 17,4 procenti – suņiem un kaķiem. Līdz 2000. gadam PVD reģistrēja 150–300 dzīvnieku saslimšanas gadījumus gadā. Rekordliels skaits bijis 2003. gadā – 964.
Ar PHARE projekta finansējumu 2005. gadā daļā Latvijas tika sākta trakumsērgas vakcīnas ēsmu izvietošana, izmantojot aviāciju. Kopš 2006. gada, piesaistot ES līdzfinansējumu, savvaļas dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu veikta visā valsts teritorijā.
Efektīva trakumsērgas apkarošanas programmas īstenošana Latvijā devusi rezultātu – jau vairākus gadus tā nav konstatēta. Pēdējais trakumsērgas gadījums dzīvniekiem bijis 2012. gada februārī, bet cilvēkiem 2003. gadā.
Ievērojami samazinoties trakumsērgas riskam, kopš 2013. gada maija suņu, kaķu un mājas/istabas sesku vakcinācija nav jāveic katru gadu, bet gan saskaņā ar vakcīnas ražotāja noteikto revakcinācijas biežumu.
Lai pasargātu Latvijas teritoriju no slimu savvaļas dzīvnieku ienākšanas no inficētajām kaimiņvalstīm, kopš 2014. gada savvaļas dzīvnieku orālā vakcinācija (buferzona) tiek uzturēta tikai Krievijas un Baltkrievijas pierobežā.
Lai saglabātu no trakumsērgas brīvas valsts statusu, PVD aicina ziņot veterinārārstam par katru dzīvnieku, kas rada aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu. Veterinārārsta izmaksas, kas saistītas ar aizdomu gadījuma izmeklēšanu, kā arī laboratoriskās diagnostikas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem, ja vien īpašnieks dzīvnieku ir vakcinējis.
No trakumsērgas brīvas valsts statusu Igaunija ieguva 2012. gadā, bet Lietuva cer drīzumā sasniegt atbilstību šāda statusa iegūšanai. ◆
