Izglītības, kultūras un sporta iestādes Pārlielupē izaugušas lielākas nekā vecajā Jelgavā.
Dzejnieka Jura Alunāna viedie vārdi par to, ka, «pie prāta gaismas kļūstot», tauta zied un zeļ, ir izteikta paaudžu dzīves misija. Pārlielupē jau 1921. gadā Valdekas pils saimniecību valsts piešķīra jaundibinātajai 2. vidusskolai. Tā tika veicināta dabas mācības iedzīvināšana praktiskajā lauksaimniecībā. Nodarbības tur vadīja arī skolotājs Jānis Greste.
Skola trīs savrupmājās
Otrajā pasaules karā, kas seno Zemgales pērli Jelgavu pārvērta drupās, gāja bojā arī skolu ēkas. 1945. gadā Pārlielupē nolēma izveidot 2. septiņgadīgo skolu, ko izvietoja trīs nacionalizētās savrupmājās. To uzskata par Jelgavas 4. vidusskolas sākumu. Pašas vidusskolas ēku triecientempā diezgan zemā kvalitātē uzcēla sešdesmitajos gados. Vēlāk šefību pār to pārņēma Jelgavas rajona «Lauktehnika», kas vasarās remontēja saplaisājušās grīdas un novērsa citus defektus. Direktora Agra Celma vadībā skola kļuvusi slavena ar izcilām sekmēm mūzikā. Skolas kori ir daudzu Latvijas un starptautisku konkursu laureāti. Augstu atzīts arī tās pūtēju orķestris. 2009. gadā par valsts un pašvaldības līdzekļiem skolai tapa piebūve ar unikālu koncertzāli. 2015. gadā skola svinēja 70 gadu jubileju.
Skaista astoņdesmitgadīgu ozolu aleja Institūta ielā iepretī Valdekas pilij aicina no Rīgas ielas nogriezties, lai dotos uz 1961. gadā atklāto Jelgavas 1. internātpamatskolu. Brīvvalsts laikā trīsdesmitajos gados uz šo vietu no Svētes (Bisenieka) ielas pilsētas kreisajā krastā bija paredzēts pārcelt Jelgavas Valsts skolotāju institūtu, taču pēc kara padomju okupācijas apstākļos tā vietā tapa internātskola. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos, sešdesmitajos gados, tā sauktajos Hruščova laikos, liberalizējoties komunistiskajam režīmam, Padomju Savienībā, tostarp arī Latvijā, tika radītas internātskolas bērniem, kuru vecāki skaitījās ļoti aizņemti darbā jeb, kā tolaik teica, «komunisma celtniecībā». Tādējādi tie nevarēja atvēlēt pienācīgi daudz laika bērnu izglītībai. Zināmā mērā šīs skolas bija domāts attīstīt pēc 19. gadsimta aristokrātisko liceju parauga. Vairākās internātskolās ieviesa arī pastiprinātu medicīnisko aprūpi. Pārlielupē izveidotās specializācija bija ar plaušu slimībām slimie, vēlāk – ar skoliozi un kaulu slimībām sirgstošie. Tagad starp tās audzēkņiem ir bērni, kam ir īpaši smagi garīgās attīstības un kustību traucējumi. Skolā strādājuši daudzi izcili, nesavtīgi pedagogi. Tās pirmā direktore Zenta Briģe skolu vadīja 22 gadus un, strādājot ar slimiem bērniem, pati saslima ar tuberkulozi. Taču viņa sekmīgi atveseļojās un, būdama pensijā, vēl joprojām interesējās par skolu. Internātskolas lepnums ir 1997. gadā Sv.Annas baznīcā iesvētītais karogs, kas godā tiek celts svinīgos pasākumos.
Alfrēds Holsts skolu vadīja 32 gadus
No internātskolas Vecais ceļš Rīgas virzienā aizved uz mikroautobusu ražotnes RAF dzīvojamo masīvu un 6. vidusskolu, kas tika atklāta 1978. gadā. Skolas būvniecības darbus finansēja un veica RAF, kurā strādāja pat trīs tūkstoši darbinieku. Pirmajā mācību gadā skolā mācījās 1100 bērnu. Deviņdesmito gadu beigās, kad RAF bankrotēja, stipri samazinājās arī 6. vidusskolas audzēkņu skaits. Šajā mācību gadā tajā mācījās 553 skolēni, skolā ir arī pirmsskolas audzēkņu grupa. No 1978. līdz 2010. gadam par izglītības iestādes direktoru strādāja Alfrēds Holsts. Viņa laikā skolā tika iedibinātas tradīcijas, izveidojās saliedēts pedagogu kolektīvs. Pie skolas uzbūvēts peldbaseins, ko izmanto arī daudzi citi jelgavnieki. Iecienīts arī skolas stadions, kas taču atrodas blakus gan dzīvojamām mājām, gan arī mežam.
Veterinārmediķu fakultāte aug
Pārlielupe bagāta ar pirmsskolas audzināšanas iestādēm. Tāds ir arī agrākais «Lauktehnikas» bērnudārzs «Rotaļa», kas atrodas Lāčplēša ielā un tagad pieder pašvaldībai, turklāt paplašinājies divkārt. Bērnudārzs pielāgots arī darbam ar specializētajām bērnu grupām. «Rotaļā» ir peldbaseins, kurā tiek peldināti arī zīdainīši. Jaunākā pirmsskolas izglītības iestāde Pārlielupē, Skautu ielā, ir pašvaldības bērnudārzs «Zīļuks», kas darbu sāka šopavasar.
Kopš sešdesmito gadu sākuma Pārlielupē izvēršas LLU. Brīvības bulvāra galā ir mājvieta docenta Ilmāra Dūrīša vadītajai Veterinārmedicīnas fakultātei, kā arī Veterinārajai klīnikai. Tā ir mazākā LLU fakultāte, taču sekmīgais fakultātes mācību spēku darbs, ieguldītie ES līdzekļi mācību modernizēšanā radījuši apstākļus, ka veterinārmedicīnas studentu skaits aug (kaut augstskolā tas pēdējos desmit gados ir samazinājies). Pie Veterinārmedicīnas fakultātes galvenās ēkas sienas atrodas piemiņas akmens vienam no veterinārmedicīnas zinātnes pamatlicējiem – mikrobiologam un epizootologam tērvetniekam Kristapam Helmanim (1843–1892). Viņa vārdā arī nosaukta iela, kas krustojas ar Brīvības bulvāri un uz kuras atrodas gan fakultāte, gan tās kopmītnes.
Paula Lejiņa ielā 2 izvietojusies LLU Tehniskās fakultātes Alternatīvo degvielu zinātniskā laboratorija, kur tiek veikti dažādi eksperimentālie pētījumi, nosakot automobiļu jaudas un griezes momenta raksturlīknes, kā arī degvielas patēriņu un citus parametrus. Jāpiebilst, ka agronoma un lopkopības speciālista Paula Lejiņa (1883–1959) dzīve ir cieši saistīta ar Jelgavu. Pēc Rīgas Politehnikuma absolvēšanas viņš Jāņa Mazvērsīša vadītajā Jelgavas Zemkopības skolā jaunajiem lauksaimniekiem mācīja agronomijas un lopkopības pamatus. Pēc Otrā pasaules kara bija profesors Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.
Pārlielupes privātmāju rajonā netālu no Svētbirzes atrodas iela, kurai dots Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības locekļa ķīmiķa un elektrolīzes pamatlicēja Teodora Grothusa (1785–1822) vārds.
Gaidāmi pārtikas tehnologu jurģi
Strazdu ielā izvietojies LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūts ar savām laboratorijām. Šajā mācību gadā uz atjaunoto Valdekas pili Pārlielupē pārcēlās Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras studiju programmas mācību spēki un studenti. Taču lielākie jurģi LLU gaidāmi jaunajā mācību gadā, kad blakus Valdekas pilij tiks nodota Pārtikas tehnoloģiju fakultātes ēka. Līdz šim fakultātes mājvieta bija Jelgavas pilī, kur tā aizņēma apmēram piekto daļu.
Pārlielupe izveidojusies arī kā nopietns sporta centrs. Tā pirmsākums bija sešdesmitajos gados izveidotais Jelgavas 4. vidusskolas sporta laukums. Viena no jaunākajām sporta bāzēm Latvijā ir 2010. gadā par valsts un pašvaldības līdzekļiem uzbūvētais Zemgales Olimpiskais sporta centrs. Tajā ietilpst vieglatlētikas stadions, futbola laukumi ar mākslīgo un dabisko zālienu, atklāta vieta ar sintētisku pārklājumu sporta spēlēm, pludmales volejbola laukums, sporta halle, trenažieru zāle, konferenču telpa un biroja telpas, kā arī BMX trase, ko sākotnēji septiņdesmitajos gados ierīkoja «Lauktehnika». Stadiona tribīņu ietilpība ir 1560 vietu, bet sporta zālē – 1484 sēdvietas, ko var papildināt līdz 2064. Stadions un sporta halle tiek izmantoti arī koru un deju kolektīvu koncertiem.
Populāra Pārlielupē ir Jelgavas Ledus halle, kur gan slido, gan spēlē hokeju. Degradēta vieta vēl aizvien paliek savulaik nepabeigtais RAF stadions, kas tiek lietderīgi izmantots vienīgi kā suņu pastaigas vieta. Agrāk ziemās tur simtiem skatītāju klātbūtnē sacentās autosportisti. Netālu no pamestā stadiona baisi stāv arī deviņdesmitajos gados pamestais nepabeigtais 12 stāvu nams, kur notikuši vairāki nelaimes gadījumi. Šo Pārlielupes daļu pienāktos sakārtot. ◆
