Sezonas noslēgumam (18. jūnijā) Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris gatavo «Meldermeitiņas» pirmizrādi.
Vai nu jauši, vai nejauši sagadījies, ka ne tikai Jelgavu, bet gandrīz vai visu Latviju pārņēmušajā lielo jubileju ritējumā trāpījis arī Ā.Alunāna Jelgavas teātra režisors Arvīds Matisons, pēdējam šīs sezonas iestudējumam izvēloties Voldemāra Sauleskalna, dramaturga, kuram šogad (12. novembrī) svinama 110. dzimšanas diena, «Meldermeitiņu».
– Vai «Meldermeitiņa» ir tas pats jau senvēsturē populārais gabals, kur «stāv dzirnas zaļā ielejā»?
Jā, bet izrādi visu laiku saukuši par «Meldermeitiņu», arī to tautas masu iemīļoto iestudējumu, ko pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Valmieras teātrī izveidoja un deviņdesmitajos gados atjaunoja režisors Pēteris Lūcis.
– Bet kā pareizi saukt lugas autoru – esmu redzējis divus variantus: Valdemārs Sauleskalns un Voldemārs Sauleskalns?
Pareizais variants būtu Voldemārs Zonbergs, bet Sauleskalns tieši tāpēc ir dažādi vērtēta personība, ka, vēstures ratam griežoties, bijis ierauts visādās kolīzijās, un bija laiki, kad autoram labāk likās saukties ne par Zonbergu, bet par Sauleskalnu.
Un «Meldermeitiņa» esot tapusi tieši Sauleskalnos jeb Taurkalnes dzirnavās (tā šo vietu Kuldīgas novada Kurmāles pagastā sauca agrāk), kur dramaturgs un viņa sieva savulaik izveidojuši vienu no krāšņākajiem un interesantākajiem dārziem Kurzemē. 1938. gada vasarā ciemos pie viņa ieradies toreizējais Nacionālās operas orķestra diriģents un komponists Otto Karls, savukārt dziesmas «Stāv dzirnas zaļā ielejā» mūziku, ko piedēvē šai izrādei, uzrakstījis Ādams Ore.
Līdzās «Meldermeitiņai» kā populārāko Voldemāra Sauleskalna darbu var nosaukt Zeiboltu Jēkaba «Dullā barona Bunduļa» dramatizējumu, bet, vēl būdams Zonbergs, trīsdesmito gadu sākumā dramaturgs saraksta arī mūsu pilsētas vēsturei veltītas lugas, piemēram, «Jelgavas galma dziesminieks» un «Jelgavas pils cēlējs».
– Dažādu laiku dažādos iestudējumos «Meldermeitiņa» dēvēta par dziesmuspēli, dažreiz pat par opereti, bet jums uz afišas tā diezgan kautrīgi – komēdija divās daļās, mūzikas aranžējums – Guntis Šveicers.
Mēs par pamatu ņēmām to mūziku, ko Pētera Lūča iestudējumam rakstīja Ivars Vīgners. Bet iestudējām lugu pēc eksemplāra, kuram mūzikas nebija klāt (lai gan iepriekš Alunāna muzejā biju redzējis citu, ar visu mūziku, tikai tagad tas kaut kur noklīdis).
Muzikālā ziņā mēs ar Gunta Šveicera palīdzību pielāgojām sev to, ko varam izdarīt. Mums jau tā dziesmu spēle nav tik liela, es drīzāk sauktu – sadzīves komēdija ar mīlas peripetijām. Kā jau piedienas visās aktuālās lugās, runa ir arī par to «mantiskumu».
– Mūsu teātra repertuārā «Meldermeitiņa» ir pirmoreiz?
Jā, izrādās, agrāk neesam tai pievērsuši vajadzīgo uzmanību, lai gan luga ir diezgan «fidelīga», tur ir gan raksturi, gan lustes. Bet tā jau ir sen zināma patiesība, ka komēdiju nospēlēt ir visgrūtāk. Savukārt aktieriem tā ir laba meistarības skola.
Otra īpatnība – dominē ansamblis, nevis dialogi un monologi, kuru tikpat kā nav. Kā jau visās normālās lugās, neiztiek ne tikai bez jokiem, bet arī pavisam nopietna mīlas trijstūra. Neteikšu, ka šajā lugā var atrast lielas un dziļas vērtības, bet, ja grib rakņāties, tad visu ko var izrakt.
Lugā ir visādas lustes, un, tā kā tuvojas vasara, esam iecerējuši ar šo lugu mazliet pabraukāt apkārt.
– Tātad orientējaties uz brīvdabas izrādēm?
Gan tā, gan tā. Pirmizrādi nospēlēsim uz mūsu pašu kultūras nama skatuves, bet nedaudz arī izbrauksim zaļumos. Piemēram, noteikti spēlēsim Ulbrokā, ar kuru pēdējā laikā izveidojusies laba sadarbība. Un nevar jau braukt vienmēr ar vienu un to pašu, katrreiz cenšamies aizvest ko jaunu.
Bez šaubām, ceram sagādāt prieku arī jelgavniekiem pirmsjāņu noskaņās. Visapkārt koncerts pie koncerta, lai neaizmirst arī dzīvo vārdu, kā runā aktieris no skatuves.
– Un kas tad būs tie dzīvā vārda teicēji?
Santa Bērziņa, Roberts Avots, Andris Bolmanis, Raivis Mediss, Kārlis Bolmanis, Dzintra Zilberte, Zaiga Melkerte, Gatis Vāczems, Mārtiņš Duboviks, vēl citi. Prieks par sadarbību ar gleznotāju Raiti Junkeru, ar kuru sastrādājamies, šķiet, jau ceturtajā izrādē. Viņa scenogrāfija orientēta uz to, lai palīdzētu aktierim, nevis dominētu pār to. ◆
